Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2019. gada 26. aprīlis
Piektdiena
Alīna, Rūsiņš, Sandris
+11.3 °C
daži mākoņi

Latgales hronika

20. augusts – 26. augusts

1988

Kopš gada sākuma pilsētas dzīvokļos, organizācijās un iestādēs uzstādīti vairāk nekā 800 telefoni. Pašlaik ATS tiek montēta papildu aparatūra, lai pēc tam Jaunbūves un rūpnīcas „Elektroinstruments” rajona mājās varētu pieslēgt vēl 2000 telefona aparātu. Jau sagatavota dokumentācija jaunas telefonu stacijas būvniecībai pilsētas centrā 16 000 numuriem. Šajā gadā sakaru jomas darbinieki un remontbrigādes nomainījušas 14 km telefona līniju vadu.
Avots: "Красное Знамя"

1978

Pie mājas Raiņa ielā 14 mazi bērni sarīkoja ļoti dīvainu spēli. Tur izgāztos ķieģeļus viņi nesa uz tuvākajiem pagalmiem un puķu dobēm, kur būvēja nelielas mājiņas. Pēc pāris dienām šo rotaļu ievēroja vecāki, un viņiem nācās visus ķieģeļus nest atpakaļ, uz kaudzi. Acīmredzot, bērni to nepamanīja, jo pieaugušie nojauca „štābiņus” no paša rīta, pirms došanās uz darbu.
Avots: "Красное Знамя"

1968

Invalīdi, kuriem ir automašīnas „Zaporožec” un „Moskvič” ar rokas vadību, nevar atrast Daugavpilī šo auto rezerves daļas. Prioritāti tiek izskatīti tikai tie pieprasījumi, ko „Posiltorg” adresē kara invalīdi. „Posiltorg” bāze atrodas Gorkijā (Ņižnijnovgoroda), un lielu sūtījumu piegāde no turienes prasa daudz laika.
Avots: "Красное Знамя"

1958

Ņujorkā 70 gadu vecumā miris viens no aktīvākajiem Latgales sabiedriskajiem darbiniekiem Aloizs Bojārs. Viņš dzimis Rudzātu pagastā, piedalījies Pirmajā pasaules karā, kopš 1917. gada darbojies kā politiķis un skolu organizators. Piedalījies Latgales kongresā, kur ieradās kopā ar latviešu strēlniekiem, kuriem bija jārūpējas par kārtību. Daudzus gadus dzīvojis Viļānos un Daugavpilī.
Avots: Latgales Dati (latgalesdati.du.lv)

13. augusts – 19. augusts

2008

Daugavpilī kārtējo reizi norisinās diskusijas par nepieciešamību ierīkot pilsētas robežās mājas mīluļu un klaiņojošo dzīvnieku kapsētu. Kārtējais stimuls šīs tēmas iztirzāšanai ir tas, ka līdzīga kapsēta sakusi darboties Rīgas rajonā. Taču daudzie aizliegumi, jo īpaši tie, ko izvirza Pārtikas un veterinārais dienests, neļauj šo ideju īstenot dzīvē. Jāpiebilst, ka pilsētas domes deputāti izskata iespēju izveidot šādu vietu Križu mikrorajonā.
Avots: Latgales Laiks

1998

AS „Dauteks” informē par savu darbinieku masveida atlaišanu. Tuvākajos mēnešos tiks atlaisti aptuveni 100 darbinieki, kuri līdz šim strādāja tehniskās šķiedras un korda ražošanas cehos. Šo nepatīkamo soli vadība skaidro ar ļoti zemu preču noietu ārējā tirgū.
Avots: Latgales Laiks

1988

Vēstule avīzes „Krasnoje Znamja” redakcijai: „Bieži nākas dzirdēt no citiem pilsētniekiem, ka kapsētās no kopiņām zog ziedus. Es tam neticēju, taču, kad nomira mana māte un mēs viņu apglabājām, no mātes kapa pazuda gandrīz visi ziedi – neļķes, rozes un tulpes. Kāpēc cilvēki rīkojas? Vai tiešām nekādi nav iespējams neliešus pieķert?”
Avots: "Красное Знамя"

1978

Daugavpilī atklāts jauns platformāta kinoteātris „Oktobris”. Objekts nodots ekspluatācijā trīs mēnešus pirms termiņa. Tas ir celtnieku nopelns, kuri strādāja triecientempā (Vispārējās celtniecības trests, trestu pārvalde „Latelektrostroj”, „Promtehmontaž” un citas specializētas pilsētas organizācijas). Durvis viesmīlīgi vērusi lielā (700 vietas) un mazā (300 vietas) kinozāle, kā arī kafejnīca.
Avots: "Красное Знамя"

1968

Šogad Daugavpils dzelzceļa transporta tehnikuma dienas, vakara un neklātienes nodaļā iestāsies 360 jaunieši un jaunietes. Šis ir vislielākais uzņemto skaits beidzamajos desmit gados. Ar astoņgadīgo izglītību tiek uzņemti audzēkņi dīzeļlokomotīvju, vagonu saimniecības, sliežu ceļu ekspluatācijas un būvniecības nodaļā. Jākārto tikai divi iestājeksāmeni – krievu valodā (rakstiski) un matemātikā (mutiski).
Avots: "Красное Знамя"

1958

No izsūtījuma uz attālām KPFSR vietām atgriežas aizvien vairāk LPSR deportēto iedzīvotāju, tostarp arī no Latgales. 1958. gadā atgriežas galvenokārt tie, kuri bija izsūtīti uz Komi APSR un Krasnojarskas novadu.
Avots: arhivi.lv