„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 23. aprīlis
Otrdiena
Georgs, Jurģis, Juris
-0.3 °C
nedaudz mākoņains

Latgales hronika

30. jūlijs – 05. augusts

1968

Daugavpilī notika vērienīga izrāde par Sarkanās armijas un komjaunatnes militārajiem sasniegumiem – tajā piedalījās aptuveni 1600 dalībnieku. Skatītāji varēja noskatīties N. Ostrovska romāna „Kā rūdījās tērauds” fragmentu inscenējumus, krāšņs uzvedums bija arī deja „Budjonovieši uzbrukumā”. Izņemot pilsoņu kara ainas, tika attēloti arī 1940. gada un Lielā Tēvijas kara notikumi.
Avots: "Красное Знамя"

1958

Latvijas komunistiskās partijas Rīgas valodu politikas komiteja kārtējo reizi aktualizēja jautājumu par nepieciešamību uzlabot krievu un latviešu valodas zināšanas darbiniekiem, kuri strādā apkalpošanas jomā. Tas attiecas arī uz visu līmeņu vadošajiem kadriem, jo īpaši LPSR lielajās pilsētās. Diemžēl, visas šīs rekomendācijas pagaidām nekā netiek īstenotas praksē.

23. jūlijs – 29. jūlijs

2008

Futbola klubs „Daugava” atklāja Daugavpilī jaunu stadionu „Jaunība” – tas ir pirmais privātais stadions Latvijā. Svētku galvenais notikums bija kluba direktora Aleksandra Isakova atvadu spēle, kurš vēl pirms gada bija futbolists. Pagaidām šajā stadionā paredzētas 1200 vietas, taču perspektīvā to plāno paplašināt līdz 5000 vietām.
Avots: Latgales Laiks

1998

Daugavpilī trešo gadu pēc kārtas tiek izvarotas nepilngadīgas meitenes. Policija pieļauj, ka šos noziegumus izdara viena un tā pati persona. Pēdējais gadījums, kad nezināmais ļaundaris mēģināja izvarot 12 gadus vecu pusaudzi, notika pirms pāris nedēļām. Meitenei izdevās aizbēgt, jo noziedznieku izbiedēja nejaušs garāmgājējs.
Avots: Latgales Laiks

1988

Autokombināta Nr. 7 kolektīvs sācis galvenā ražošanas korpusa rekonstrukciju. Tā tiek veikta ar saimniecisko metodi par līdzekļiem, kuri bija ieplānoti kapitālajam remontam. Automobilisti jau apjumuši vienu no cehiem – tur plānots ierīkot karburatora automašīnu remontdarbnīcu ar septiņām vietām. Cehā paredzēts izveidot divas automašīnu tehniskās apkalpošanas līnijas.
Avots: "Красное Знамя"

1978

Viesojoties Daugavpilī, starptautiskais šaha lielmeistars Dāvids Bronšteins apmeklēja pievadķēžu rūpnīcu, kur notika jautājumu un atbilžu vakars, bet pēc tam – simultānspēles seanss uz 25 šaha dēļiem. Rūpnīcas šahisti godam cīnījās ar lielmeistaru, par ko liecina tikšanās rezultāti – 16 uzvaras, 4 zaudējumi un 5 neizšķirti meistara labā. Uzvarēt D. Bronšteinu izdevās L. Karaļunam, V. Siļčenko, S. Lavrinovičam, kā arī jaunajai šahistei T. Iļjinai.
Avots: "Красное Знамя"

1968

Partijas pilsētas komitejas birojs apsprieda jautājumu par jaunu klausītāju uzņemšanu Marksisma ļeņinisma vakara universitātē Daugavpilī. Vispārējā fakultāte jau darbojas, tāpēc nolemts atvērt divas jaunas – Propagandas un Partijas saimnieciskā aktīva fakultāti. Tajās būs nodaļas: pirmajā – filozofijas, politekonomijas, zinātniskā ateisma, starptautisko attiecību nodaļa, otrajā – partijas celtniecības, padomju celtniecības, saimniecisko vadītāju, politinformatoru nodaļu. Mācību ilgums – 2-3 gadi.
Avots: "Красное Знамя"

1958

Jau trīs mēnešus netālu no pilsētas austrumu robežas darbojas civilās aviācijas lidosta ar grunts pacelšanās un nolaišanās joslu. Lidostas kase atrodas Tautas namā (Gogoļa ielā 23a), no kurienes kursē maršruta autobuss. Pagaidām no šejienes var aizlidot tikai uz Rīgu un Liepāju, taču tuvākajā laikā sāksies tālāki lidojumi, tostarp uz Maskavu.
Avots: "Красное Знамя"

16. jūlijs – 22. jūlijs

2008

Saskaņā ar Daugavpils Sociālo lietu pārvaldes projektu, bezmaksas putraimus pilsētā ik mēnesi saņems gandrīz 1100 cilvēki. Līgums par miežu putraimu piegādi noslēgts ar uzņēmumu „Dobeles dzirnavnieks” līdz šī gada beigām. Projekts tiek finansēts no Eiropas Komisijas līdzekļiem. Kopumā nākamajā pusgadā Latvijā plānots sadalīt aptuveni 445 tonnas produktu.
Avots: Latgales Laiks

1998

Jau vairākus mēnešus politiķu vidū visaugstākais reitings ir „Jaunās partijas” līderim komponistam Raimondam Paulam (38 punkti). Viszemākais rādītājs ir bijušajam komunistu līderim Alfrēdam Rubikam (-43,6). Otrajā vietā politisko simpātiju topā ir ekspremjeram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Anatolijam Gorbunovam (36,8), viņam seko Rīgas domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš (35,2).
Avots: Latgales Laiks