Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 19. decembris
Trešdiena
Lelde, Sarmis

Latgales hronika

19. novembris – 25. novembris

2008

Krāslavas vecticībniekiem priecīgs notikums – durvis vēris jaunais lūgšanu nams, kurš atjaunots pēc 2002. gada ugunsgrēka (agrākajai koka būvei bija 152 gadi). Būvdarbi ievilkās sakarā ar ilgstošajiem finansējuma avota meklējumiem. Taču tagad vecticībnieku draudzei ir gan jauns lūgšanu nams, gan jauns mācītājs Andrejs Sokolovs.
Avots: Latgales Laiks

1998

Daugavpilī pirmo reizi ieviesīs autostāvvietu maksas automātus – pirmajā iepirkumā iegādāti 12 šādi automāti. Šīs ierīces uzņēmējiem izmaksāja 55 000 dolāru. Pirmos automātus uzstādīs pie VID ēkas, tiesas, viesnīcas „Latvija” pie centrāltirgus, kā arī citviet.
Avots: Latgales Laiks

1988

Rīgā notika ķīniešu vingrošanas „UŠU-88” vissavienības festivāls, kurā piedalījās arī Daugavpils sportisti – sporta un atveseļošanas kooperatīva „Eliksīrs” pārstāvji. Kopumā festivālā piedalījās aptuveni 400 sportisti no astoņām savienotajām republikām. Daugavpiliešu programmā bija trīs priekšnesumi – vingrojumu kompleksa ar garo nūju sinhrona izpildīšana, treniņu improvizācijas ar tabureti un betona plātņu laušana ar rokām un kājām.
Avots: "Красное Знамя"

1978

Daugavpils 6. vidusskolā izveidota komanda „Skolas SOS”, kura palīdz citiem skolēniem uzlabot savas zināšanas pēc stundām. Šis palīdzības veids ātri kļuva populārs, turklāt aktīvistiem nācās palīdzēt pārvarēt psiholoģisko barjeru ne tikai nesekmīgajiem skolēniem, bet arī dažiem skolotājiem. Viņi nespēja noticēt, ka skolēni spēj palīdzēt saviem biedriem likvidēt robus zināšanās. Nesekmīgie audzēkņi sāka justies brīvāk, viņu atzīmes uzlabojās.
Avots: "Красное Знамя"

1968

Kinoteātrī „Daugava” demonstrēs filmu „Moabitas burtnīca”, kas vēsta par dzejnieka un cīnītāja Musas Džalila likteni pēc viņa pārvietošanas no karagūstekņu nometnes Daugavpilī Lielā Tēvijas kara laikā. Kinoteātrī sāk demonstrēt mākslas filmu „Dienēji divi biedri” par Krievijas pilsoņu kara notikumiem.
Avots: "Красное Знамя"

1958

Vēstule avīzes „Padomju Daugava” redakcijai: „Jau vairāk nekā desmit gadus es dzīvoju Ļeņina (Rīgas) ielā. Sīkos remontdarbus (balsināšana, sienu, grīdas, logu rāmju un durvju krāsošana) vienmēr veicu par saviem līdzekļiem. Taču, kad vairs nebija lietojama apkures ierīce, es palūdzu namu pārvaldē uzmūrēt apaļo krāsni. Namu pārvaldnieks apsolīja to izdarīt jūlijā, pēc tam – augustā, septembrī un, visbeidzot, -- oktobrī. Ir jau pienācis novembris, bet krāsns joprojām nav! Vadība taisnojas, ka vēl joprojām nav saņemts krāsns futlāris. Un tāpēc manai ģimenei jāsalst neapkurināmā dzīvoklī.”
Avots: "Красное Знамя"

05. novembris – 11. novembris

2008

Ilūkstes saņēma valsts konkursa „Latvijas sakoptākā pilsēta” galveno balvu mazpilsētu nominācijā. Ilūkstes pašvaldībai tika pasniegta arī Satiksmes ministrijas un Vides ministrijas naudas balva – 20 000 latu no katras instances infrastruktūras attīstīšanai un projektiem.
Avots: Latgales Laiks

1998

AS „Preiļu siers” atjaunoja siera eksportu uz ES valstīm. Uzņēmuma prezidents Jāzeps Šņepsts pastāstīja, ka ES komisija atjaunoja uzņēmuma tiesības eksportēt savu produkciju uz visām Eiropas Savienības valstīm. Jau ir parakstīts līgums par 300 tonnu siera piegādi Holandei („Parmezāns”, „Čedars” u.c.).
Avots: Latgales Laiks

1988

Daugavpils un rajona iedzīvotāji sūdzas par kartupeļu deficītu veikalos. Agronomi skaidro šo situāciju ar sliktiem laika apstākļiem, kā rezultātā „otrās maizes” piegādes valstij ir ievērojami sarukušas, - gada plāns izpildīts tikai par 50%. Slikta raža ir arī citos rajonos un republikās, tāpēc iepirkt kartupeļus citur nav iespējams.
Avots: "Красное Знамя"

1978

Vēstule avīzes „Krasnoje Znamja” redakcijai: „Pilsētā ir liela problēma ar deju vakariem. Brīvdienās nav iespējams tikt restorānos, bet, ja tev ir vairāk par divdesmit gadiem, izņemot kultūras namus, vairs nav, kur aiziet. Taču šajās iestādēs ar kultūru nav lāgā. Vakara sākumā zāle ir gandrīz tukša – visi smēķē tualetēs, tostarp arī 16—17 gadus vecas meitenes. Mazliet vēlāk zālē sapulcējas vairāk pāru, vairākums dejo šeiku. Viss ir normāli līdz brīdim, kad muzikanti paziņo: „Uzlūdz meitenes”. Zālē atskan svilpieni un skaļa smiešanās. Meitenēm, kuras izvēlas kavalierus, šajā brīdī var tikt veltītas dažādas nepatīkamas replikas, tostarp arī necenzētas. Ir nepatīkami apmeklēt šādus deju vakarus.”
Avots: "Красное Знамя"