Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2019. gada 18. aprīlis
Ceturtdiena
Jadviga, Laura
+9.9 °C
skaidrs laiks

Latgales hronika

26. novembris – 02. decembris

1988

Daugavpils Pedagoģiskā institūta (DPI) studenti un darbinieki (kopā aptuveni divsimt paraksti) aicina Daugavpils iedzīvotājus pacelt sarkanbaltsarkano karogu virs Centrālā kultūras nama ēkas. Savā aicinājumā viņi atzīmē, ka, pateicoties M. Gorbačova atklātības un demokrātijas kursam, ir taisnīgi reabilitēts Latvijas karogs, kurš šogad uzvilkts mastā Cēsīs un Rīgā – Rīgas pils Svētā Gara tornī. DPI pārstāvji norāda, ka šis karogs ir īsts internacionālisma simbols.
Avots: "Красное Знамя"

1978

Daugavpilī noslēgusies upes navigācijas sezona – kuģi dodas „ziemas guļā” līdz nākamajam pavasarim. Šogad upes flotes kolektīvs strādājis godam. Pilsētas celtniekiem piegādātas 835 tonnas smilšu un maisījumu, kas iegūti krasta karjeros un izcelti no Daugavas gultnes. Šādus augstus rādītājus izdevies sasniegt, pateicoties ziemā kvalitatīvi veiktajam remontam un iekraušanas/izkraušanas laika samazināšanai.
Avots: "Красное Знамя"

1968

Drīzumā sāksies hokeja turnīrs „Zelta ripa”, kurā piedalās pagalmu un pilsētas skolu komandas. Ar katru gadu šis sporta veids kļūst aizvien populārāks. Aizpagājušajā ziemā tajā sacentās 400 dalībnieki, savukārt pagājušajā – jau vairāk nekā 700. Šoziem paredzēts organizēt pilsētas čempionātu divās vecuma grupās – 14—15 un 11—13 gadus veciem zēniem. Dalībnieki cīnīsies arī par diviem ceļojošiem kausiem – avīzes „Krasnoje Znamja” redakcijas un pilsētas sporta savienības kausu.
Avots: "Красное Знамя"

1958

Pilsētas arodbiedrību padome informē, ka 1959. gada janvārī, februārī un martā ir tūrisma ceļazīmes uz Maskavu, Kislovodsku, ceļojumam pa maršrutu Maskava—Ļeņingrada, Azova—Černomorska, kā arī slēpošanas maršruti pa Karēlijas zemesšaurumu un Aizkarpatiem (Ukraina). Par ceļazīmēm jāmaksā to faktiskā vērtība. Pieteikumi jāiesniedz arodbiedrību organizācijās.
Avots: "Красное Знамя"

19. novembris – 25. novembris

2008

Krāslavas vecticībniekiem priecīgs notikums – durvis vēris jaunais lūgšanu nams, kurš atjaunots pēc 2002. gada ugunsgrēka (agrākajai koka būvei bija 152 gadi). Būvdarbi ievilkās sakarā ar ilgstošajiem finansējuma avota meklējumiem. Taču tagad vecticībnieku draudzei ir gan jauns lūgšanu nams, gan jauns mācītājs Andrejs Sokolovs.
Avots: Latgales Laiks

1998

Daugavpilī pirmo reizi ieviesīs autostāvvietu maksas automātus – pirmajā iepirkumā iegādāti 12 šādi automāti. Šīs ierīces uzņēmējiem izmaksāja 55 000 dolāru. Pirmos automātus uzstādīs pie VID ēkas, tiesas, viesnīcas „Latvija” pie centrāltirgus, kā arī citviet.
Avots: Latgales Laiks

1988

Rīgā notika ķīniešu vingrošanas „UŠU-88” vissavienības festivāls, kurā piedalījās arī Daugavpils sportisti – sporta un atveseļošanas kooperatīva „Eliksīrs” pārstāvji. Kopumā festivālā piedalījās aptuveni 400 sportisti no astoņām savienotajām republikām. Daugavpiliešu programmā bija trīs priekšnesumi – vingrojumu kompleksa ar garo nūju sinhrona izpildīšana, treniņu improvizācijas ar tabureti un betona plātņu laušana ar rokām un kājām.
Avots: "Красное Знамя"

1978

Daugavpils 6. vidusskolā izveidota komanda „Skolas SOS”, kura palīdz citiem skolēniem uzlabot savas zināšanas pēc stundām. Šis palīdzības veids ātri kļuva populārs, turklāt aktīvistiem nācās palīdzēt pārvarēt psiholoģisko barjeru ne tikai nesekmīgajiem skolēniem, bet arī dažiem skolotājiem. Viņi nespēja noticēt, ka skolēni spēj palīdzēt saviem biedriem likvidēt robus zināšanās. Nesekmīgie audzēkņi sāka justies brīvāk, viņu atzīmes uzlabojās.
Avots: "Красное Знамя"

1968

Kinoteātrī „Daugava” demonstrēs filmu „Moabitas burtnīca”, kas vēsta par dzejnieka un cīnītāja Musas Džalila likteni pēc viņa pārvietošanas no karagūstekņu nometnes Daugavpilī Lielā Tēvijas kara laikā. Kinoteātrī sāk demonstrēt mākslas filmu „Dienēji divi biedri” par Krievijas pilsoņu kara notikumiem.
Avots: "Красное Знамя"

1958

Vēstule avīzes „Padomju Daugava” redakcijai: „Jau vairāk nekā desmit gadus es dzīvoju Ļeņina (Rīgas) ielā. Sīkos remontdarbus (balsināšana, sienu, grīdas, logu rāmju un durvju krāsošana) vienmēr veicu par saviem līdzekļiem. Taču, kad vairs nebija lietojama apkures ierīce, es palūdzu namu pārvaldē uzmūrēt apaļo krāsni. Namu pārvaldnieks apsolīja to izdarīt jūlijā, pēc tam – augustā, septembrī un, visbeidzot, -- oktobrī. Ir jau pienācis novembris, bet krāsns joprojām nav! Vadība taisnojas, ka vēl joprojām nav saņemts krāsns futlāris. Un tāpēc manai ģimenei jāsalst neapkurināmā dzīvoklī.”
Avots: "Красное Знамя"