„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 19. aprīlis
Piektdiena
Fanija, Vēsma
+6.8 °C
apmācies

Skolotājs mācās visu mūžu

Ilūkstes 1. vidusskolas krievu valodas un literatūras skolotāja Aiva Šaršūne šogad saņēmusi labākās klases audzinātājas balvu.

Prot samērot stingrību ar labu humora izjūtu

Viņas audzināmās 8.a klases skolēni „Latgales Laikam” teica, ka Aiva esot vislabākā, jo prot samērot stingrību ar labu humora izjūtu un samiksēt izdomu ar zināšanām. Klase ir apceļojusi daudzas Latvijas vietas, katru gadu stāda mežu, piedalās daudzos pasākumos. Skolēni atzīst, ka skolotāja māca viņiem darīt labas un mīļas lietas.

Stāstot par audzinātājas gaitām, Aiva ar labiem vārdiem atzīmēja 8. klases skolēnu darbus un rakstura īpašības, atzīdama, ka tas esot bērnu nopelns, ka viņai šogad piešķīra Gada balvu. „Viņi ir paši labākie! No saviem audzināmajiem mācos atraisītību, brīvību un uzdrīkstēšanos darīt. Mūsu pirmā satikšanās notika 5. klasē. Tagad 8.a klase ir enerģiska, talantīga, ar labu humora izjūtu. Viņi dejo skolas deju kolektīvā „Ance”, kuru vada vislabākā deju skolotāja Dace Parša. Bērni, mācoties 2. un 7. klasē, ir piedalījušos divos skolēnu dziesmu un deju svētkos. Viņi ir labi sportisti un jaunsargi. Bērni muzicē, dzied un sacenšas. Mani mīļie skolēni prot sagādāt pārsteigumus. Bet pats galvenais -- viņi ir labestīgi, interesanti un mīļi sarunu biedri. Viņiem ir atbildīgi, saprotoši un mīloši vecāki, kuri atbalsta ekskursijas. Es uz skolēniem un vecākiem varu paļauties vienmēr,” pastāstīja skolotāja. 

Profesijas izvēlē ir arī māsas nopelns

Aiva Šaršūne kļuvusi par skolotāju, pateicoties dzimtās Bebrenes vidusskolas skolotājiem un 3 stundas vecākajai dvīņumāsai Aijai, kura izvēlējās filoloģijas studijas Latvijas Universitātē.

„Skolotāji pēdējā vidusskolas klasē iesēja pārliecības sēklu, ka skolotāja profesija ir interesanta. Mums bija ļoti laba krievu valodas skolotāja Ludmila Riekstiņa. Viņa jau ir mūžībā. Liels paldies viņai par interesantajām stundām. Kad Aija nolēma, ka ies studēt krievu filoloģiju, es pievienojos māsai. Tagad Aija māca angļu valodu Bebrenes vispārizglītojošajā un profesionālajā vidusskolā, bet es joprojām esmu krievu valodas un literatūras skolotāja,” pastāstīja Aiva. Viņa pateicību pauda arī latviešu valodas skolotājai, vīra krustmātei Valijai Liepai, kura, būdama labestīga un iejūtīga, mācējusi ikdienas dzīvi pārvērst svētkos. Tāpat Aiva teica paldies bijušajai kolēģei Birutai Ondzulei par mudinājumu apgūt kaut ko jaunu, neapstāties pie sasniegtā un būt radošiem. „Vislielākais paldies lai ir maniem vecākiem. Tagad, būdama pieaugusi, novērtēju viņu negulētās stundas, atdoto sirds siltumu un gudro padomu. Ģimene dod spēku un gudrību, kas noder arī skolā,” atzina A. Šaršūne.   

Piedzīvotas daudzas reformas

Aiva Šaršūne, apmeklēdama seminārus, konferences, aizrautīgi stāsta, ka viņai ir paveicies strādāt Ilūkstes 1. vidusskolā, kas gadu no gada ierindojas Latvijas labāko skolu reitingu augšgalā. Nākamgad skola svinēs 90 gadu jubileju. Aiva pastāstīja: „Ilūkstes 1. vidusskolai ir ne tikai labi sasniegumi mācību olimpiādēs un interešu izglītībā, bet arī skaistas tradīcijas. Uz kolēģiem vienmēr var paļauties, viņi palīdzēs, atbalstīs un iedrošinās. Paldies skolas administrācijai, kas vienmēr ir saprotoša, zinoša un prot saliedēt kolektīvu. Ilūkstes 1. vidusskolā skolēni, skolotāji, tehniskie darbinieki un vecāki ir paši labākie. Es to saku no sirds.”

Aiva skolotājas gaitās ir piedzīvojusi daudzas izglītības reformas, un tādos brīžos šķiet, ka darbs skolā nav pats labākais, tomēr, kā teica skolotāja, pozitīvās emocijas gūst virsroku. Katra diena skolā atšķiras, atvaļinājums ir garāks, turklāt skola atrodas netālu no mājām -- par to viņa iedomājas bieži.

 „Izglītības reforma noteikti ir jāuztic profesionāļiem. Diemžēl, jebkura reforma mūsu valstī ir politiska spēlīte, kurā vismazāk domā par bērniem, vecākiem un skolotājiem. Reizēm šķiet, ka skolotāja galvenais darbs ir papīru kārtošana nevis bērnu mācīšana. Daudz tiek uzvelts uz pašvaldības pleciem, tomēr arī valdībai ir jābūt daudz atbildīgākai. Svarīgi ir sakārtot darba vidi, samazināt slodzi gan bērniem, gan skolotājiem. Skolotājam pašam ir jāpilnveidojas, jāgūst pozitīvas emocijas. Taču profesionālās pilnveides kursi, grāmatas, teātra izrādes prasa gan naudu, gan laiku. Paldies Dievam, ka skolotāju atbalsta ģimene, skolas administrācija,” teica A. Šaršūne.

Ilzē pieneņu pļavai ir spilgtāka dzeltenā krāsa

Skolotāja gan nemēdz ne sūdzēties, ne stāvēt uz vietas. Aiva ar ģimeni, Valdas Gailes uzrunāti, rīko Ilzes ciema iedzīvotāju saietus. Ilzēnieši saka, ka braucot uz dzimto pusi, lai satiktu mīļus cilvēkus un kavētos atmiņās. Ilzes ciems ir skaistā bērnības zeme, tur joprojām dzīvo mamma un jauki kaimiņi, tur pieneņu pļavai ir spilgtāka dzeltenā krāsa, saka Aiva. 

Tāpat viņai patīk ceļot, satikties ar draugiem un strādāt dārzā. Aiva ir arī aktīva koncertu, festivālu un teātra izrāžu apmeklētāja. Ir reizes, kad gribas paslinkot vientulībā, tad Aiva ļaujas arī sapņiem, kā būtu, ja būtu...

„Skolotājs ir tas, kurš iedvesmo, liek noticēt, ka visus sapņus var piepildīt. Skolotājs var arī kļūdīties. Taču ir svarīgi vienmēr būt patiesam. Skolotājs mācās visu mūžu,” tā Aiva Šaršūne raksturoja skolotāja aicinājumu, atzīdama, ka balvu „Gada klases audzinātājs” būtu jāpasniedz visiem kolēģiem, jo katrs savu darba dara ar lielu atbildību.