Vainīgais sodīts, bet meitenei dzīvību vairs neatdot

19. maijā Daugavpils tiesa nolasīja spriedumu Aleksandram Petrovam, kura vainas dēļ pērn traģiski bojā gāja divpadsmitgadīgā Jeļena Borovska. Aleksandrs tiesā savu vainu pilnībā atzina, atvainojās bojāgājušās meitenes mātei un lūdza tiesu nelaupīt viņam brīvību. 3c Traģiskie notikumi risinājās pērn 29. janvārī. Pēc stundām Poļu vidusskolā Jeļena kopā ar klasesbiedreni Milenu devās mājup. Varšavas un 18. novembra ielas krustojumā meitenes nogaidīja, kamēr iedegsies zaļā gaisma, un devās pāri 18. novembra ielai. Pusceļā viņas sadzirdēja savādu troksni un jau pēc mirkļa Milena attapās uz ielas, bet Jeļena gulēja uz vairākus metrus tālāk. Automašīna, kas notrieca meitenes, neapstājoties traucās tālāk, vien atstājot notikuma vietā numura zīmi, kura nokrita trieciena brīdī.

Jeļena tika nogādāta slimnīcā ļoti smagā stāvoklī. Kaut arī ārsti darīja visu iespējamo, 11. februārī meitene, tā arī nenākusi pie samaņas, slimnīcā nomira. Sarkanās automašīnas TOYOTA CARINA deviņpadsmit gadus vecais vadītājs Aleksandrs brauca uz pilsētas centru, krietni vien pārsniedzot pieļauto ātrumu. Taču tas nebija viņa vienīgais pārkāpums. Viņš ne tikai pārsniedza ātrumu, bet brauca pie sarkanās luksofora gaismas pāri gājēju pārejai brīdī, kad to šķērsoja abas meitenes. Nozaudētais automašīnas numurs bija vienīgais iemesls, kādēļ vainīgais atgriezās notikuma vietā. Iespējams, bailes no atbildības par izdarīto lika viņam traukties tālāk, atstājot smagi cietušo Jeļenu bezpalīdzīgi guļam uz ceļa. Policija ierosināja krimināllietu pēc KL 260.panta 2. daļas par Ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, kas izraisījusi cilvēka nāvi, un pēc 141. panta par atstāšanu bez palīdzības.

Izmeklēšanas gaitā Aleksandrs savu vainu neatzina un izmeklēšanas gaitā sniedza visai atšķirīgas liecības, taču tiesā vainu atzina pilnībā.

Jeļenas māte, kurai atrasties tiesas zālē bija nepanesami smagi, nekādus iebildumus neizteica un bija mierā ar jebkuru tiesas lēmumu, jo tik un tā tas meitai dzīvību nespēs atdot.

Prokurore pieprasīja vainīgajam piespriest brīvības atņemšanu nosacīti. Puisim vēl visa dzīve priekšā, agrāk tiesāts nav, dzērumā pie stūres arī nebija, atsauksmes no darbavietas, kur strādā par krāvēju, ir labas. Noziegums pastrādāts jaunības karstgalvības pēc. Neesot viņš nekāds recidīvists, lai sēdētu ieslodzījumā kopā ar rūdītiem noziedzniekiem.

Tiesa piekrita prokurores lūgumam un piesprieda Aleksandram brīvības atņemšanu uz 5 gadiem nosacīti, ar pārbaudes laiku uz trim gadiem, kā arī uz pieciem gadiem atņēma tiesības vadīt automašīnu.