„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 19. aprīlis
Piektdiena
Fanija, Vēsma
+5.8 °C
apmācies

Mazās skolas var uzelpot vēl pāris gadus

Jaunā mācību gada priekšvakarā Krāslavas rajona padomes un Šķeltovas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Badūns un Izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Ostrovska analizē, cik tas būs veiksmīgs mazajām lauku skolām un pilsētu izglītības iestādēm, jo dažas Izglītības un zinātnes ministrijas ieceres varētu būt postošas tieši laukiem.

Pilnu tekstu lasiet «Latgales Laiks» drukātajā vai PDF versijā.

Komentāri

22.09.2008 15:34
?
Kas notiek Latvijā?
22.09.2008 15:33
Hmmm..
Nu un tad !
19.09.2008 10:39
Reālists
Lielākā daļa lauku skolu tuvākā nākotnē tiks slēgtas. Pašvaldībām būs jāpieņem sarežģīts lēmums, taču citas iespējas nebūs. Kāda jēga uzturēt skolu kurā mācās 50 skolēni, no kuriem nav iespējams nokomplektēt pilnu mācību klašu plūsmu sākot no 1. līdz pat 9. klasei!!! No tā ciestu tikai skolēnu izglītības kvalitāte, jo diez vai labākie pasniedzēji vēlētos strādāt šādās "pustukšajās" skoliņās. Jau šobrīd 2/3 LV iedzīvotāju darbu, mācību, studijas iespējas meklē Rīgā vai tās apkaimē un šī tendence, manuprāt, saglabāsies arī turpmāk. Vērojot valdībā pieņemtos lēmumus, nekas neliecina par lokālās (perifērās, marģinālās) politikas īstenošanu. Reģioni, jo īpaši attālākie (Liepāja, Daugavpils), kuriem vajadzētu konsolidēt tuvākos rajona centrus, pēc visa spriežot, ar pašreizējo atbalstu no valdības nespēj neko mainīt un pašu ekonomiskais potenciāls ir tuvu izdzīvošanas slieksnim (rūpniecības, tirdzniecības zemie rādītāji runā paši par sevi). Es neredzu ekonomisko segumu (pamatojumu) turpināt tērēt valsts līdzekļus šādu skolu uzturēšanā. Demogrāfiskā bedre (depopulācija), kurā šobrīd atrodas LV, joprojām turpinās un nekas neliecina, ka situācija tuvākajā desmitgadē strauji mainīsies.
04.09.2008 20:07
Ļoti pareizi!
“Ja pagastā ir skola, tad šī pašvaldība ir ieguvēja. Ap lauku skolu dzīve kūsāt kūsā. Skolēni kuplina visus pagasta pasākumus, bet skolotāji ir mūsu inteliģence. Skolēnu vecāki strādā turpat pagastā – zemnieku saimniecībā, vai veikalā, vai pašvaldībā. Skola tiek kurināta ar malku, ko pagasts iepērk no vietējiem iedzīvotājiem. Skolēni ēd pusdienas, bet ēdināšanas cenu aptaujas konkursos zemo izmaksu dēļ parasti uzvar pagastu veikali. Tātad pieaug apgrozāmie līdzekļi, no kuriem tiek maksāts PVN. No visiem šiem darījumiem pašvaldības un valsts budžetā ieplūst nodokļi. Likvidējot lauku skolas, zaudētāja būs ne tikai valsts, zaudētāji būs visi,” uzskata A. Badūns.
26.08.2008 12:16
Mušmire
Ļoti jauks lēmums - rajona padomes tagad mazgā rokas nevainībā, lai visus nepopulāros lēmumus pieņem novadi! Malači!