„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 20. aprīlis
Sestdiena
Mirta, Ziedīte
-0.5 °C
apmācies

Daugavpils deputātiem būs jāuzlabo valsts valodas zināšanas

Pirms nedēļas Daugavpilī iegriezās Valsts valodas centra (VVC) valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis, lai tiktos ar Daugavpils domes vadību un pārrunātu valsts valodas lietošanas problēmas pašvaldībā. Kopš 1988. gada, kad latviešu valodai tika atjaunots valsts valodas statuss, to nosakot par vienīgo valsts valodu, ir pagājuši jau 26 gadi, taču problēmu mazāk nav kļuvis un valsts valodas inspektoriem darba pietiks vienmēr, atzīst A. Kursītis.

Sūdzības par valsts valodas nelietošanu Daugavpilī un dažādiem ar to saistītiem pārkāpumiem VVC saņemot regulāri. Nesen saņemtas sūdzības par divu Daugavpils domes deputātu nepietiekamajām valsts valodas zināšanām, tāpēc inspektori pašlaik viņus cītīgi pārbauda. Attiecībā uz deputātiem prasības tagad esot daudz stingrākas, atzīst A. Kursītis. Ja VVC konstatē, ka deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst noteiktajam prasmes līmenim, par to informē attiecīgās domes priekšsēdētāju, jo pašvaldībai ir jāfinansē deputātam valodas apgūšanas kursi. Deputātam sešu mēnešu laikā valoda ir jāapgūst MK noteiktajā prasmes līmenī. Ja arī pēc pusgada deputāta valodas zināšanas nav atbilstošā līmenī, deputāta pilnvaras var anulēt ar apgabaltiesas spriedumu. A. Kursītis piebilst, ka pašlaik valodu šādā veidā apgūst kāds Balvu novada domes deputāts.  

Sūdzības ir saņemtas arī par kāda Daugavpils pašvaldības uzņēmuma vadītāju, kurš jau pērn administratīvi sodīts par valodas nelietošanu un turpina likumu pārkāpt, tāpēc pašvaldības vadībai būs jālemj, kā rīkoties, jo minētā amatpersona jau esot pirmspensijas vecumā. Pagaidām A. Kursītis neatmin nevienu precedentu, ka no darba būtu atlaists kāds iestādes vadītājs tikai valodas nezināšanas dēļ. Šajā gadījumā tikai darba devējs varot pieņemt lēmumu, bet VVC var vien uzlikt kārtējo naudas sodu no 25 līdz 200 latiem. Lai arī sodi nav tik efektīvs līdzeklis, lai piespiestu cilvēku beidzot apgūt valodu, taču labāk jebkāds sods nekā nekāds, saka A. Kursītis. „Mūsu pienākums nav sodīt, bet ar soda palīdzību panākt, ka cilvēks pilda likumu,” uzsver valodas kontroles nodaļas vadītājs.

Visu rakstu lasiet 28.februāra numurā.

Komentāri

28.02.2014 17:48
AG
"VARONĪGAIS CĪNĪTĀJS PAR VALSTS VALODU" VARĒTU VISMAZ TO 2 DEPĪŠU VĀRDUS NOSAUKT !!!