Latgalīšu rakstnīka, grōmotizdevieja un Latgolys sabīdriskō darbinīka Vladislava Lōča myužs ir bejs vins miļzeigs upers iz sovys tāvu zemis Latgolys oltora. Dīvs jū beja apveļtejs ar lelom pošuzupuriešonōs spiejom, dedzeigu sovys katōliskōs dzimtinis mīlesteibu, piļsūnisku drūsmi, organizatora dōvonom i naatlaideibu dorbā. Šūgod apritēs 30 godu kūpš dedzeigō grōmotu izdevieja, kuru ar pylnom tīseibom var saukt par latgalīšu grōmotu tāvu, Vladislava Lōča, aizīšonys myužeibā, bet jō aizsōktī dorbi ir dzynuši dziļu vogu Latgolys un vysys Latvejis kulturā.
Dzims 1912. goda 26. Janvarī, Dricānu pogosta Lōču cīmā. Interese par literaturu rūnās jau bierneibā pasastyprynoj Aglyunys gimnazejis laikā.
Gimnazejis direktora, moņsinjora Nikodema Rancāna rūsynuots, jis pīsavērš sovam myuža dorbam- grōmotu izdūšonys mōkslai. Nu 1939.goda, ar lelom pyulem nu Ulmaņa vaļdeibys izdabuojs izdeviejdarbeibys atļōvi, Lōcs kūpā ar sovu ģimnazejis skūlasbīdru Jōni Cibuļski Daugovpilī nūdybynoj izdevnīceibu, kurā izdūd latgaļu grōmotas-daļliteraturu, "Tāvu zemes kalendaru", literarūs rokstu krōjumu "Olūts", avīzi "Latgolas Bolss". Ap sovu izdevnīceibu jis puļcej Latgolas inteligenci, rakstnīkus, dzejnīkus, latgaļu grōmotizdevnīceibu Vl. Lōcs nūstota uz tam laikam modernim profesionalim pamatim.
Nūsadybynojūt padūm,u varai, 1940.-1941.godā, izdevnīceiba dorbojās pagreidē, pots izdeviejs strōdoj Daugovpilī dzeļža ceļu pōrvaļdē par grōmatvedi. Sōcās Ūtrais pasauļa kars, tūmār ari tūlaik Lōcs panōk izdevnīceibys nūdybynōšonu iz sova vōrda. Apbreinōjamai, ka teiši dryumajā vōcu okupacejis laikā ir sōcīs Latgolys drukōtō vōrda pavasars - izdevnīceiba strōdoj cauru dīnnakti, "Tāvu zemes kalendars" sasnādz 50 000 eks. metīni, avīze "Latgolas Bolss" kļiust par dīnas avīzi, goda laikā izīt seši literarō almanaha "Olūts" numuri, teik veidōts grōmottierdznīceibys uzjāmumu teikls. Tūmār tei nav vīneigō Lōča sabīdryskō aktivitate, riskejūt ar sovu dzeiveibu, zam izdevnīceibys izkōrtnis, jis dūd pajumti konspirativai antifašistiskai pretōšonōs kusteibai, globojūt klusu cereibu par breivōs Latvejis vaļsts atjaunōšonu. Šūreiz gon tei ir bejuse utopija- kara nūtykumi ir tik strauji, ka ari pošam izdeviejam 1944. goda 17. Julī jōpamat Daugovpiļs, bet jau septembrī ari Latveja, leidza jam aizbrauc ari puse izdevnīceibys štata darbinīku. Vladislava Lōča izdevnīceiba sovu darbeibu atjaunoj izreizis kai īsarūn Vōcejā. Taipat kai dzimtinē, ari svešumā, napīrostūs apstōkļūs, Vladislava Lōča izdevnīceiba otkon ir vysu latgaļu nacionalūs aktivitašu kūduls.
Vl. Lōča apgōds ir religiskōs literaturys izdeviejs i pīgōdōtōjs okupātajai dzimtinei. Vēļ šudin katōļu bazneicu grōmotu goldūs ir radzamas Lōča izdūtōs lyugšonu grōmotys, katehismi, bazneicys viesture. 20. gs. 70. godūs pasastyprynoj uzbrukumi bazneicom. Komunisti gatavoj Sv.Pītera bazneicys Daugovpilī i vacō kūka arhitekturys dīvnoma Piļcinē nūjaukšonu. Tymā laikā Vladislavs Lōcs ir Latgaļu kulturas fonda vadeitōjs breivajā pasaulī, dzimtinis katōļticeigōs tautys paleigā saucīņus jis nūvad leidz ANO i citim augstim pasauļa forumim, kuri sovukōrt īspaidoj komunistu varys nesiejus Kremlī i padūm,u Latvejā, bazneicu nūjaukšonys draudi teik nūvārsti.
Vladislavs Lōcs stōv vysu Rītumu trymdys latgaļu organizaceju golvgalī. Ar lelu dorbu i naatlaideibu pi radio "Breivō Eiropa" teik izveidōta nūdaļa latgaļu raidejumim iz dzimtini. Presis i grōmotnīceibys atbolstam Vladislavs Lōcs dybynoj i voda Andryva Jūrdža fondu.
Vladislava Lōča narimteigō darbeiba turpynojās leidz pat jō aizīšonai myužeibā 1984. goda 30. decembrī, Minhenī, jō miersteigōs atlīkys piec Latvejis natkareibys atgiušonys teik pōrapglobōtys dzymtōs Piļcinis kopsātā.
Poša aktivōkō Vl. Lōča darbeiba nūritēje Daugovpilī, tūmār ni itamā piļsātā, ni cytur Latgolā nav pīnōceiga pīminekļa dižonajam tautys dālam. Lai taids varātu tapt, vajadzeigs ari tautys atbolsts. Zīdōsim īspīeju rūbežōs Vladislava Lōča pīminekļam Daugovpilī pi Sv. Pītera bazneicys, skulpturu dōrzeņā. Tei byus gūda atdūšona lelajam Latgolys dālam i svieteiba jō katōliskajai dzimtinei.
Zīdōjuma mierkis "Vladislava Lōča pīmineklis Daugovpilī",
Rēzeknes Latgaliešu kultūras biedrība, Atbrīvošanas aleja 174, Rēzekne LV-4604
Reģ. Nr. 40008005063
AS "Citadele Banka" Konta Nr.LV16PARX0012642220001
Kods: PARXLV22
Pīters Lōcs, Latgalīšu rakstnīceibys muzeja vadeitōjs, tel. Nr.26667368
Rēzeknes latgalīšu kulturys bīdreibys vaļde
