Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2019. gada 17. septembris
Otrdiena
Vaira, Vairis, Vera
+7.3 °C
skaidrs laiks

Kādas jaunas iespējas būs lauksaimniekiem?

Pēc daudziem labojumiem Eiropas Komisija beidzot tika apstiprinājusi Latvijas Lauku attīstības programmu 2014.–2020. gadam. Rēzeknē notikušajā seminārā Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta Lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas vadītāja Zane Līde atzina, ka saskaņošana noritējusi ļoti smagi, jo saņemts vairāk kā 300 iebildumu. Turklāt gada nogalē saņēmuši EK atbildi, ka līdzšinējais MLA (maksājums mazāk labvēlīgiem apvidiem) vairs neatbilst nosacījumiem, tāpēc nācies izstrādāt jaunus kritērijus, kuru saskaņošana ar Eiropas Komisiju notiek joprojām.

„Latvijai bija jāizlemj, vai to precizēt vai neieviest vispār. Igaunija atteicās no šī maksājuma, bet mēs nolēmām tomēr ieviest, taču ņemot pamatā citu kritēriju – temperatūru. Tas vairs nav MLA, bet gan maksājums apgabaliem, kuros ir dabas un citi specifiski ierobežojumi, kas tagad tas tiek apzīmēts kā ADSI. Par MLA ir jāaizmirst!” saka Z. Līde. EK piedāvāja izvēlēties arī citus kritērijus, piemēram, akmeņainību vai augsnes skābumu, taču tie neļaujot pēc iespējas lielākam iedzīvotāju daudzumam saņemt šo atbalstu. Latvija izvēlējās klimata kritēriju attiecībā uz veģetācijas perioda vidējo temperatūru, nosakot maksimāli lielu Latvijas platību, kas var saņemt atbalstu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs piebilda, ka vairs nav vērts diskutēt par regulām, jo tās ir ieviestas un jāpilda. EK ir skaidri pateikusi, ka neturpinās sniegt ekonomiska rakstura atbalstu mazāk labvēlīgiem apvidiem, bet sniegs palīdzību apvidiem ar specifiskiem ierobežojumiem. Kopējais naudas apjoms šim atbalsta veidam Latvijai ir 267 miljoni eiro, ko varēja novirzīt arī citām aktivitātēm, bet tad daudzi paliktu zaudētājos. „Mēs gribējām, lai šo maksājumu saņemtu pēc iespējas lielāks iedzīvotāju skaits, tāpēc tika pieņemts lēmums par temperatūrām. Iepriekš MLA karte bija raiba kā dzeņa vēders, bija daudz nesaskaņu, toties pēc temperatūrām šī problēma atkrīt, kopējā atšķirība ir samazināta,” skaidro ministrs. Vidējos temperatūras rādītājus nav iesniegusi pati ministrija, bet tie ņemti no Centrālās statistikas pārvaldes, kas esot vienīgais avots, ko EK ņem vērā arī attiecībā uz citām nozarēm. Šajā gadījumā ņemti vērā Latvijas meteoroloģisko staciju pēdējo 30 gadu dati.

Visu rakstu lasiet 2. aprīļa numurā.