Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti norāda, ka ilgstošā vēsā pavasara dēļ dārzkopjiem šogad jārēķinās ar pusotras līdz divas reizes ilgāku sēklu dīgšanas procesu dārzeņiem, bet gaidāmo augļu ražu var ietekmēt apputeksnētāju zemā aktivitāte. Salnu postījumi pagaidām nav novēroti.
Šis pavasaris ieies vēsturē kā viens no garākajiem meteoapstākļu novērošanas vēsturē, jo turpinās jau trešo mēnesi. Vai un kā tas ietekmē kultūraugus mūsu dārzos?
Māris Narvils, LLKC Augkopības nodaļas speciālists dārzkopībā skaidro, ka aukstumizturīgie dārzeņi dzīvības pazīmes sāk izrādīt pie gaisa temperatūras virs +5 grādiem, bet aktīvas augšanas periods sākas virs +10 grādiem. Šopavasar izteikti siltu dienu bijis maz, tāpēc visi augšanas procesi notiek palēnināti. Sēklu sadīgšanas laiks var būt pat 1,5 līdz 2 reizes ilgāks kā normālos apstākļos.
Māris Narvils: „Dārzkopjiem no vēsā laika baidīties nevajadzētu. Šādos apstākļos veidojas spēcīgākas sakņu sistēmas, kas nodrošina labāku barības vielu uzņemšanu un līdz ar to – potenciālu labām ražām.”
Kartupeļi sastādīti Kurzemes un Zemgales pusē, kur laika apstākļi bija nedaudz labvēlīgāki aprīļa beigās un maija sākumā. Austrumlatvijā šie darbi vēl turpinās. Aukstums nekaitē bumbuļiem, kas iestādīti kodināti, kā arī tiem, kas ir pareizi sadiedzēti – vēsumā un gaismā. Sliktāk var klāties stādījumos, kur iestādīti spēcīgi saasnojuši kartupeļi, jo uz etiolētajiem – baltajiem asniem var sākt attīstīties dīgstu puve, tā vēl vairāk kavējot to sadīgšanu.
Eksperts iesaka nogaidīt ar augsnes pirmo uzrušināšanu, jo tās virskārtai jābūt vairāk iesilušai. Vienlaikus nedrīkst aizmirst par nezāļu savlaicīgu apkarošanu, it sevišķi, ja tas ir saistīts ar augsnes herbicīdu pielietošanu. Tas vienlīdz saistoši ir arī burkānu un sīpolu sējumos un stādījumos.
Ar dēstiem stādāmām kultūrām ļoti svarīgi ir veikt to pamatīgu norūdīšanu, izliekot dēstu ārā, citādi izstādītie kāposti, selerijas u.c. piedzīvos šoku. Šogad daudz lielāku pozitīvu pienesumu dos dažāda veida plēves un agrotīkla īslaicīgie segumi. Lai arī naktis ir ļoti aukstas un dažviet pat ir bijušas augsnes virskārtas salnas, nopietni salnu postījumi nav vērojami.
Aukstā laika dēļ augļu koku ziedēšana dārzos notiek lēnāk un ilgāk. Apputeksnēšanai ļoti nepieciešama aktīva bišu darbība, bet aukstuma dēļ tas notiek nepietiekoši.
Māris Narvils: „Situāciju glābj kamenes, kas ir daudz aukstumizturīgāki kukaiņi, taču, cik tās katrā konkrētā vietā ir sastopamas, ir cits jautājums, tāpēc pastāv risks, ka daļa ziedu paliks neapputeksnēti. Augļu koku šķirnēm, kam ir tendence ražot pārbagāti, tas pat būs pozitīvi, bet mazražīgām šķirnēm tas ražu var ietekmēt nopietnāk. Labā ziņa ir tā, ka arī kaitēkļiem aukstums „neiet pie sirds”, to ir maz un tie ir mazaktīvi.”
Plašākai informācijai: Māris Narvils, LLKC dārzkopības eksperts, tālr.: 29609943
