„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 23. aprīlis
Otrdiena
Georgs, Jurģis, Juris
+1.6 °C
neliels sniegs

Latgale būs vienota dziesmā, dejā un mūzikā

Kora mūzikas pirmatskaņojumi, vairāk nekā divu tūkstošu dziedātāju kopkoris, vairāki tautas deju kolektīvi un pūtēju orķestri iepriecinās daugavpiliešus un ciemiņus, kuri 7. jūnijā Daugavpils Stropu estrādē apmeklēs Latgales dziesmu svētkus „Mana zeme”. Dziesmu skanīgāku padarīs citu novadu kori, savukārt deju programmā iesaistīsies arī viesi no Baltkrievijas.

Tie jau būs trešie Latgales dziesmu svētki atjaunotajā Latvijā, šoreiz veltīti Daugavpils 740. dzimšanas dienai un Latgales dziesmu svētku atceres 75. gadadienai, „Latgales Laikam” pastāstīja svētku mākslinieciskais vadītājs Jevgeņijs Ustinskovs.

Lai uzsvērtu Latgales dziesmu svētku kultūrvēsturisko nozīmi, dzirdēsim dziesmas, kas Stropu estrādi piešalca 1940. gadā. Tiks atskaņota latgaliešu tautasdziesma „Kas maņ beja nadzeivuot” Alfrēda Feila apdarē. 1940. gadā bija tās pirmatskaņojums. Mums biežāk jāuzsver A. Feila, tāpat arī Jūlija Rozīša devums kora mūzikā, uzskata J.Ustinskovs. No 1940.dada dziesmu svētkiem repertuārā būs arī Jāņa Norviļa dziesma „Daugav’ abas malas”, Jāzepa Vītola dziesma „Gaismas pils”, Emīla Dārziņa „Lauztās priedes”. Starp citu, pēdējo minēto dziesmu, kas ir sarakstīta jauktajam korim, dziedās visi kori, un, kā atzina mākslinieciskais vadītājs, tas padarīs dziesmas skanējumu varenāku.

Visu rakstu lasiet 5. jūnija numurā.