15. septembrī Daugavpilī izskanēja viens no IV Mūzikas un mākslas festivāla „Daugavpils ReStArt 2015” pasākumiem - pianistes Aurēlijas Šimkus solokoncerts, kurā skanēja J.S.Baha, A. Skrjabina un F.Lista skaņdarbi. Programmu veidojusi pati pianiste, kura vēlējusies aptvert posmu no baroka līdz romantismam.
Šķiet, par mūzikas tēmu pianiste var runāt bez mitas un atklāt daudz jauna un nezināma. Tā ir pasaule, kurā meitene dzīvo kopš dzimšanas.
Klavierspēli Aurēlija salīdzina ar dzimto valodu, kas ielikta jau šūpulī un ir pašsaprotama. „Esmu izaugusi šajā vidē, brālis Vestards ir pianists, vecākus interesē mūzika, tāpēc man tā ir ierasta lieta. Man bērnībā nav bijis īpaši liels kontakts ar vienaudžiem, iespējams, tāpēc izdevies saglabāt šo „dzimto valodu”, lai varētu tajā runāt bez apstājas,” par savu mūzikas valodu tēlaini saka pianiste. Kamēr vienaudži gāja uz diskotēkām, aiz loga spēlēja futbolu, Aurēlijai šādas iespējas nav bijis, jo viņas pasaule ir māksla, kultūra un mūzika. Meitene atklāti saka, ka viņai ir diezgan grūti iejusties vienaudžu domās un izjūtās, jo tās viņai ir svešas. Tomēr viņa neuzskata, ka esot no kaut kā atteikusies, jo galvenais esot atteikties no sava egoisma, lai var strādāt un radīt.
Visu rakstu lasiet 18. septembra numurā.
