20. septembrī Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā tika atklāts piemineklis Lietuvas karalim Mindaugam un karalienei Martai. Šajā dienā Latgales svētvietā varēja satikt Latvijas un Lietuvas garīdzniekus, abu valstu valdības pārstāvjus, simtiem viesu, kā arī vīrus senās bruņās un jātniekus. Līdz šim vēsturnieku pretrunīgi vērtēto leģendu par leišu karaļa Mindauga saistību ar Latgali savā paspārnē uzņēmusi Romas katoļu Baznīca. Iespējams, šis pasākums ierakstīs jaunu lappusi baltu vēsturē.
Pieminekļa atklāšana sākās ar svinīgu dievkalpojumu Aglonas bazilikā. Svēto Misi celebrēja Apustuliskais sūtnis Baltijas arhibīskaps V.E. Pedro Lopess Kintana, Latvijas un Lietuvas bīskapi. Atklāšanā piedalījās arī Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde un Lietuvas kultūras ministrs Šarūns Birutis.
Saskaņā ar leģendu Mindaugs par sievu nolūkojis Madelānu pilskunga meitu, ciemodamies tolaik visai ievērojamajā latgaļu novada centrā pie Aglonas. Mindauga pirmā sieva jau bija mirusi. Arī Martai tā nav bijusi pirmā laulība, pirms tam viņa apprecināta ar leišu kunigaiti Vismantu, par kura tālāko likteni vēsturniekiem nekas nav zināms. Martas un Mindauga precības, iespējams, notika 13. gadsimta 40. gados, jo 1246. gadā abiem piedzimis dēls Ruklis un vēl pēc diviem gadiem – Rupeiķis. 1251. gadā Mindaugs politisku apsvērumu dēļ nolēma kristīties, līdz ar ko Romas pāvests Inocents IV atzina Lietuvas katoļu valsti un atļāvis kronēt Mindaugu kā pilntiesīgu, kristīgajā Eiropā atzītu Lietuvas karali. Kronēšana notikusi 1253. gada 6. jūlijā Vorutas vai Viļņas pilī. Kroņus valdniekam un viņa dzīvesbiedrei Martai izgatavojuši Rīgas rotkaļi. Mindauga kronēšanas diena Lietuvā mūsu dienās ir valsts svētki.
Visu rakstu lasiet 22. septembra numurā.
