„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 19. aprīlis
Piektdiena
Fanija, Vēsma
+1.1 °C
neliels sniegs

Klasika – pozitīvs opijs tautai

Latvijas radio 3 - programma „Klasika” ir pastāvīgs iemītnieks daudzās mājās, īpaši kopš tika uzlabota apraide Daugavpilī un apkaimē. Nākamgad „Klasikai” apritēs 20 gadi, taču jubilejas svinības jau ir sākušās, arī kamermūzikas koncerta tiešraidē no Daugavpils Universitātes jaunās koncertzāles oktobra sākumā. 1996. gadā tika nolemts, ka Latvijas radio 1.programmu vajag atdot vārdiem un veidot jaunu klasiskās mūzikas programmu. Sākusies ar četrām stundām, tagad „Klasika” skan 24 stundas diennaktī. Par tās darbu un mūziku Latvijā „Latgales Laiks” sarunājās ar programmas direktori Gundu Vaivodi un mūzikas žurnālistu Orestu Silabriedi.

Latgalē programmai „Klasika” ir salīdzinoši mazāk klausītāju nekā citos novados, tomēr Gunda Vaivode saka, ka tas neesot viņu vienīgais iemesls izbraukt no Rīgas. „Gada laikā mēs ierakstām apmēram 150 koncertus, un kāda trešā daļa ir ierakstīta ārpus Rīgas - gan jaunajās koncertzālēs, gan netradicionālās un jaunās vietās, kādas ir muižas un pilis.”

„Klasikas” auditorija esot visi mākslā un mūzikā ieinteresētie cilvēki.„Ļoti jauks e-pasts atnāca no meitenes, kas strādā Rīgā, birojā, kur bez viņas, latvietes, pārējie ir krievu cilvēki. Sākumā bijušas grūtības, jo kolēģi klausījušies ziņas un „lieliskāko autoavāriju apskatu”. Beigās pārslēguši „Klasiku”, un meitene raksta – tagad mani krievi ir tik miermīlīgi un apgaroti, esam sākuši runāt par mākslu un arhitektūru, vairs neiesaistāmies politiskajās spēlēs. „Klasika” ir opijs tautai, bet es to saku pozitīvā nozīmē,” stāsta G.Vaivode.

Vaicāts, vai Rīgas kā metropoles un novadu attiecībās kaut kas ir mainījies, kopš ir atklātas reģionālās koncertzāles, O.Silabriedis uzsver, ka visi cilvēki iedaloties divās daļās: „Vieni interesējas tikai par sevi un savu teritoriju. Otri tik ļoti mīl savu zemi, ka ir ar mieru to apbraukāt. Tiem, kas ir bijuši ārpus Rīgas, kam tā ir tradīcija, nav snobiskuma. Cēsis ir ievērojami paplašinājušas Rīgas mūzikas mīļotāju interešu loku. Ja ir dublēti koncerti, daudzi izvēlas braukt turp. „Gors” ir tālāk no Rīgas, bet tas, ko tur dara priekš šīs teritorijas no Balviem līdz Daugavpilij, ir grūti pārvērtēt. Kāpēc mums būtu jāklausās tajos, kam nekad nekas nebūs labi, kuros ir tik daudz galvaspilsētas augstprātības?”

Visu rakstu lasiet 23. oktobra numurā.