Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2019. gada 15. oktobris
Otrdiena
Eda, Hedviga, Helvijs
+11.1 °C
apmācies

Gaida Jablovska novēl būt „slinkiem” kā Rainis

Daudziem šķiet, ka Rainis piedzima un nomira vecs, pagūstot uzrakstīt vien „Jāzepu un viņa brāļus”, taču arī Rainis savulaik bija jaunietis ar pusaudžiem raksturīgajiem untumiem un ieradumiem, apgalvo Raiņa un Aspazijas mājas galvenā speciāliste Gaida Jablovska, kura veltījusi 45 gadus Raiņa un viņa māsas Līzes vēstuļu izpētei, atklājot daudz jauna latviešu klasiķa biogrāfijā.

Pētniece uzskata, ka Raiņa biogrāfijas izpētei ar viņas mūžu nepietiks, jo šī joma esot bezgalīga. To viņa sapratusi jau 1969. gadā, kad sāka savas darba gaitas Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā. Četrus gadus Gaida Jablovska vadīja Jasmuižas muzeju un pa jokam šo laiku sauc par četrām trimdas vasarām Raiņa jaunības dienu zemē. „Nonākot Jasmuižā, sākumā domāju, ka zinu par Raini ļoti daudz, taču tā nebija. Kopš tā laika pa mazai kripatiņai sāku apgūt Raiņa jaunības gadus un uzdūros vēstulēm, kas tolaik vēl nebija publiskotas,” stāsta pētniece, kura šajos gados vēstules izstudēja un iztulkoja arī vācu valodā rakstītās. Šogad ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Daugavpils un Preiļu novada pašvaldību atbalstu viņa savu ilggadējo darbu beidzot apkopoja, un nesen izdevniecība „Madris” laida klajā Gaidas Jablovskas sakārtoto Raiņa personībai veltīto grāmatu „Sirdsmīļo brālīt! Raiņa un māsas Līzes sarakste” ar autores komentāriem. Grāmatas prezentācija notika Daugavpils Universitātē 4. novembrī starptautiskā starpdisciplinārā kongresa „Dzīvā dzīve. Aspazija – Rainis – 150” laikā.

„Izlasot viņa jaunības dienasgrāmatas, viņš parādās kā jauneklis, kas vēlas lasīt un tulkot pasaules klasiķus, taču tajā pat laikā viņš bija viens knauzerīgs, nejauks puika, ar saviem plusiem un mīnusiem,” saka pētniece un uzsver, ka mūsdienu jauniešiem būtu interesanti izlasīt Raiņa vēstules, jo tajās viņi redzēs paši sevi, savas problēmas un uztvers dzejnieku par savējo.

Visu rakstu lasiet 13. novembra numurā.