„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 25. aprīlis
Ceturtdiena
Bārbala, Līksma
+6.8 °C
apmācies

Labākais agronoms prot paturēt naudu makā

Maļinovas pagasta z/s „Ainava” saimnieks Valērijs Ančevskis šogad saņēma Latvijas agronomu biedrības ceļojošo balvu „Zelta vārpa”. Sarunā „Latgales Laikam” zemnieks daudzreiz atgādināja, ka šodien lauksaimniecībā ir jāstrādā ar galvu un jāprot sarēķināt ieguldījumus un peļņu.

Latvijas lauksaimniecības akadēmijā iegūtās agronoma zināšanas V. Ančevskim noderēja, kad pirms 20 gadiem viņš veidoja saimniecību „Ainava”, tās viņš izmanto arī šodien, ieviešot jaunākās graudkopības tehnoloģijas. „Dzīve piespiež izvēlēties labāko. Zinātniskajos rakstos ir uzsvērts, ka 100 gadu vecās tehnoloģijas humusu augsnē ir samazinājušas par 0,1%. Kad izveidoju saimniecību, augsnei bija liela erozija. Ūdens un vējš nesa prom tās virskārtu. Tagad meliorācijas grāvji ir sakārtoti, laukus pēc kulšanas klāj salmi. Mūsdienu lauksaimniecībā galva ir ļoti noslogota. Ir jāizdomā, kā laukus apstrādāt, kādus šķirnes graudus sēt, kurš minerālmēslojums nezāles pievarēs ātrāk. Esmu izmēģināji daudzas lietas. Šogad sēšu ne tikai pupas, bet arī āboliņu. Tehnoloģijas jau ir noslīpētas. Man patīk bezaršanas (dziļirdināšanas) tehnoloģija. Izmantoju gan ārzemju, gan Latvijā selekcionētās šķirnes sēklas. Piemēram, dažos laukos, kur bija iesēta ziemas kviešu šķirne ‘Edvīns’, nokūlu 136 centnerus no hektāra. Salīdzināšanai - pirmajā saimniekošanas gadā ieguvu tikai 13 centnerus. Turklāt manās augsnēs ir tikai 1,5-2,5% humusa, tomēr katru gadu tas par 0,1% pieaug nevis samazinās. Uzskatu, ka tas ir ļoti labs rādītājs,” pastāstīja lauksaimnieks.

Visu rakstu lasiet 9. februāra numurā.