„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. marts
Piektdiena
Agija, Aldonis
+8.8 °C
apmācies

Kartupelis bija garšīgākais ēdiens pasaulē

Daugavpils politiski represēto kluba vadītāja Genovefa Kečina 25. martā kopā ar saviem biedriem pulcēsies pie Sarkanā terora upuru piemiņas akmens, lai pieminētu 1949. gadā izvestos Latvijas cilvēkus. Liela daļa represēto šo pārestību ir piedevuši, bet tos bargos laikus aizmirst nevar un nedrīkst.

Viņa katru gadu atceres pasākumos stāsta, kā piedzima un uzauga Sibīrijā, kā pēc atgriešanās dzimtenē atrada savu vietu dzīvē un kā darbojas Daugavpils politiski represēto klubā. Šoreiz G. Kečina intervijā pastāstīja skaistākos mirkļus, atgādinādama, ka arī Sibīrijas tundrā nonākušajiem bijuši jauki brīži.

„Piedzimu 1951. gadā Sibīrijā, tāpēc izvešanas stāstus dzirdēju no vecākiem. Kad mūsu Broku ģimeni izveda no „Lielstrodiem” (Varakļāni), vecākajai māsai bija 3 gadiņi, bet jaunākajai - tikai 11 dienas. Visus izmitināja pie vietējiem iedzīvotājiem Aleksandrovkas sādžā Tomskas apgabalā. Tētis bija galdnieks, tāpēc viņš īsā laikā uzcēla māju. Šodien daudzreiz aizdomājos, kā mani vecāki un vecvecāki izturēja. Viņi mīlēja bērnus un smagi strādāja. Mamma stāstīja, ka dažu dienu ģimene iztika ar vienu kartupeli. Toreiz tas bija garšīgākais ēdiens pasaulē. Tētis no lāčiem sargājis bišu dravu, taču reiz lācis to patukšojis, atstājot tēvu bez algas uz pusgadu. Tētis pats lasījis meža veltes, bet savas pieticīgās pusdienas sadalīja bērniem. Dzīvojām pie taigas. Tur parasti pavasaris iekavējās, taču līdz ar silta laika iestāšanos taiga saziedēja pīpenēs. Mamma manā dzimšanas dienā allaž atnesa pīpeņu pušķi, kopš tā laika pīpene ir mans mīļākais zieds,” atminējās Genovefa.   

Visu rakstu lasiet 24. marta numurā.