Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados

Jāzepam Pogumirskim Hipokrāta zvērests ir goda lieta

„Pie ārsta jāiet, kamēr vēl nekas nesāp,” saka ģimenes ārsts un neirologs Jāzeps Pogumirskis, kam darba diena parasti sākas agrā rītā un beidzas īsi pirms pusnakts, jo dakteris nespēj atteikt nevienam pacientam. Pēc palīdzības un padoma pie viņa brauc cilvēki arī no citiem novadiem. J.Pogumirskis atzīst, ka palīdzēt cilvēkiem esot Dieva aicinājums, arī vecāki vienmēr piekodinot, ka jāpalīdz ikvienam, kuram tas nepieciešams. Ne velti Jāzeps šogad tika nominēts par gada ārstu un saņēma Latvijas ārstu biedrības „Gada balvu medicīnā 2015”.

Darbs ir arī atpūta

Dakteris atvainojas, ka viņam vispirms jāpieņem pacienti, kas gaida rindā, iekams viņš varēs aprunāties. Tad viņš beidzot vienā elpas vilcienā var iemalkot jau atdzisušo kafiju un pievērsties sarunu biedrei. Vai kādreiz ir arī mirklis atelpai? Uz šo jautājumu ārsts jautri atbild, ka noteikti ir – viņš atpūšas, braucot pie stūres savā vecajā golfiņā no vienas prakses vietas uz otru un pa logu vērojot dzimto vietu ainavas. Jāzeps atzīst, ka pacientu pieņemšana esot viņa brīvais laiks. Ārsts ir ļoti gaidīts arī Piedrujā un Robežniekos. Beidzot arī Skuķos atvēris savu prakses vietu, tāpēc tagad par vaļasprieku valsts pat nedaudz maksā, joko dakteris.

Jāzeps Pogumirskis ir pieprasīts speciālists, dažreiz pieņemšana ieilgst līdz pusnaktij, taču ģimene jau esot pieradusi. Šī iemesla pēc abas meitas savu nākotni noteikti nesaistīs ar medicīnu, jo nevēlas strādāt pa naktīm kā tētis. Visdrīzāk meitenes izvēlēsies ko radošu, piemēram, studijas Daugavpils mākslas vidusskolā „Saules skola”, kurā savulaik mācījusies arī Jāzepa mamma. Vecākā meita jau pabeigusi Indras mākslas skolu, jaunākā vēl tikai mācās, abām ļoti patīkot zīmēt.

Jāzeps smejas, ka pašam pat avīzes nav laika izlasīt, lai gan viņa mājās „Latgales Laiks” tiek abonēts abās valodās. Latviski lasa vecāki, bet krievu valodā - viņa sieva. Aktuālāko viņam pārstāsta. Bet apsēsties pie televizora viņš atļaujas tikai svētdienās, lai kopā ar mammu noskatītos dievkalpojuma translāciju.

Gribēja izārstēt vecmāmiņu

Uz jautājumu, kāpēc izvēlējies ārsta profesiju, Jāzeps stāsta, ka jau kopš sešu gadu vecuma sācis dakterēt savu vecmāmiņu. Pa pļāvām vācis dažādas zālītes, vārījis tējiņas, spiedis svaigas sulas, ar ko dziedinājis veco mammu. Ģimenē Jāzeps nav vienīgais mediķis, senāk arī vecvecmamma dziedinājusi cilvēkus ar zālītēm, šo profesiju izvēlējušās arī divas māsīcas – viena strādā par ārsti, otra par farmaceiti.

Kad pabeidzis vidusskolu, mamma, būdama pati skolotāja, mudinājusi dēlu apgūt pedagoga profesiju, bet tēvs ierosinājis sākumā pamācīties fiziku un tikai tad domāt par medicīnu. Jāzeps ieklausījies vecāku padomā un kļuva par fizikas skolotāju, paspēja arī pāris gadus pastrādāt un atzīst, ka pedagoga darbs viņam paticis. Taču nevienu dienu neesot aizmirsis arī lielo sapni un pēc kādreizējā Krāslavas poļu biedrības priekšsēdētāja Jura Kurtiša ierosinājuma devies studēt medicīnu Polijā. Tur ieguvis ne tikai ārsta diplomu un aizstāvējis medicīnas doktora disertāciju, bet arī saticis savu nākamo dzīvesbiedri Annu un izveidojis ģimeni. Divus gadus Jāzeps Pogumirskis nostrādājis par ārstu nelielā Polijas ciematā Šipliškos un nolēmis doties mājās. Lai arī darba piedāvājumu netrūcis, Jāzeps jau no pirmās dienas zinājis, ka atgriezīsies Latvijā. Pastrādājis pāris gadus Daugavpils Reģionālajā slimnīcā un Grīvas poliklīnikā, ieguvis ģimenes ārsta sertifikātu un atvēris savu praksi Indras pagastā. Jāzeps atzīst, ka beidzot jūtas savā īstajā vietā, jo te esot viņa tēva dzimtene, viņam vienmēr gribējies šo pusi izstaigāt un izpētīt.

Žēl tikai, ka lauki pamazām izmirst, cilvēku kļūst mazāk. Diemžēl cilvēki vairāk sāk slimot ar onkoloģiskām saslimšanām. Vissmagāk esot apmeklēt vecos ļaudis pansionātā, kur valda pamestības sajūta. Būdams no mazotnes audzināts katoļu tradīcijās, Jāzeps ikdienā dažreiz vēršas pie Dieva, ja vajadzīgs kāds padoms, un rezultātā nākot apskaidrība, kā pareizi rīkoties. 

Sapņi piepildās „Laukrozēs”

Jāzeps Pogumirskis aicina iegriezties viņa lauku mājās „Laukrozes”, kur sieva ar meitām nupat esot uzvārījusi gardu dārzeņu zupu. Viņam ir pusstunda laika pirms došanās uz nākamo prakses vietu. Kamēr saimniece klāj galdu, saimnieks pagūst izstāstīt anekdoti par ārstiem un saplūc pušķi smaržīgu jasmīnu. „Kamēr nebiju precējies, kopmītnēs kartupeļus mizoju, zupas vārīju. Tagad viss aizmirsies, par to rūpējas sieva,” jautri stāsta Jāzeps. Anna ir vizuālās mākslas skolotāja jaunākajās klasēs, taču pedagoga darbu iemainījusi pret mājsaimnieces pienākumiem, dodoties līdzi vīram uz Latviju. Viņas aprūpē ir abu mammas, meitas un nelielā saimniecība ar dārzu, diviem kaķiem, suņiem un kazām. Anna jautri attrauc, ka kazas gan slaucot pats saimnieks, arī kazas pienu dzerot tikai viņš. Brīvos brīžos Jāzeps arī palīdz apstrādāt dārzu ar paštaisītu traktoru, uzrakt zemi, kaut ko iesēt. Saimnieka galvenās rūpes pašlaik ir mājas celtniecība. Jāzeps atklāj, ka naudu tai sakrājis, divus gadus strādājot Polijā, jo Latvijā ar lauku ārsta algu māju neuzcelsi. Senču tradīcijās celtā guļbūve jau drīz būšot gatava, atlikuši vien iekšdarbi un rudenī varētu jau māju apdzīvot. Jāzeps sapņo, ka šajā mājā rūmes pietiks visai kuplajai saimei, beidzot arī tēvs varēs pārcelties no Izvaltas uz savu bērnības zemi. Savos 89 gados viņa tēvs vēl esot liels meistars, prot pat dēlam mašīnu salabot. Jāzeps Pogumirskis atzīst, ka viņa dzimtā esot daudz ilgdzīvotāju un par veselību nav ierasts sūdzēties, pat ja ir kādas problēmas. Anna gādā par gardām zāļu tējiņām, pats esot pievērsies veselīgam dzīvesveidam, atteicies no gaļas lietošanas uzturā, jo tā nekad īsti arī nav garšojusi, un sajuties vieglāk gan fiziski, gan garīgi. Pašlaik tā esot viņa dzīves filozofija – neēst citas dzīvas radības, taču šādai izvēlei par labu ārsts var dot arī medicīnisku skaidrojumu.

Jāzeps iemācījies priecāties par to, kas viņam dzīvē ir dots. Ārsts domīgi pasmaida, ka gribētos pagriezt laiku atpakaļ, lai vecāki un arī pats kļūtu jaunāks. Viņam esot galvenais, lai visiem ģimenē būtu laba veselība, lai meitas dzīvē izaug par krietniem cilvēkiem, lai tiktu pie labiem vīriem un ar laiku dāvātu abiem ar sievu mazbērnus.

Uzziņai

Jāzeps Pogumirskis dzimis Krāslavas novadā, Izvaltas pagastā Jāzepa un Eižēnijas ģimenē.

Pabeidzis Daugavpils Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, 2 gadus strādājis par fizikas skolotāju Maltas pamatskolā Rēzeknes novadā.

Pabeidzis Medicīnas akadēmiju Polijā, ieguvis neirologa kvalifikāciju un medicīnas zinātņu doktora grādu;

Jau 7 gadus ir ģimenes ārsts Indras pagastā, pieņem pacientus arī Piedrujā un Skuķos.

Lasa lekcijas neiroloģijā studentiem Daugavpils Universitātē un Daugavpils medicīnas koledžā;

Audzina meitas Agati un Jūliju.

2017. gada 26. jūnijs
Pirmdiena
Ausma, Ausmis, Inguna, Ingūna, Inguns
+12.2 °C
daļēji mākoņains