Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 15. decembris
Sestdiena
Hanna, Jana, Johanna

Krāj atmiņas par pedagoģi un novadpētnieci Astrīdu Petaško

Ar siltām atmiņām par bijušo Daugavpils Valsts ģimnāzijas pedagoģi, skolas muzeja dibinātāju, novadpētnieci, Atmodas notikumu aktīvu dalībnieci, Triju zvaigžņu ordeņa Goda zīmes laureāti un Goda daugavpilieti Astrīdu Petaško 29. novembrī dalījās viņas draugi, kolēģi un tuvie cilvēki, pulcējoties ģimnāzijā uz kopīgu vakarēšanu. 

Pirms trim gadiem Astrīda Petaško aizgāja mūžībā, taču viņas vārds skolā skan joprojām. Arī topošā ģimnāzijas muzeja ekspozīcija, kuras interjera projektu izstrādājusi Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeja speciāliste Valentīna Slavkovska, nosaukta tāpat kā A. Petaško grāmata „Vakardiena uzrunā šodienu”. Visu mūžu viņa krājusi citu cilvēku dzīvesstāstus, bet nu pienācis laiks apkopot atmiņas par pašu novadpētnieci, kuras, iespējams, tiks izdotas grāmatā.

Atmiņās par Astrīdu Petaško dalījās viņas mazmeita Vita Valtere, kura gājusi vecmāmiņas pēdās un izmācījusies par logopēdi, strādā Krāslavas pamatskolā. Arī vārdu viņai devusi vecmāmiņa, uzsverot, ka Vita latīniski nozīmē „dzīve”. Mazmeita atzīst, ka cenšas pārņemt arī vecmāmiņas rakstura īpašību – prast pateikties citiem, jo omīte allaž ar labu vārdu pieminējusi ikvienu, kas viņai dzīvē palīdzējis. Astrīdai bijusi smaga bērnība, jo palika bez mammas, būdama septiņus gadus veca, bet māsiņai bija tikai pieci gadi. Arī tēvs agri aizgājis mūžībā. Iespējams, vecāku pāragrais zaudējums viņu mudinājis uzturēt siltas attiecības ar tuviem un tāliem radiem. Vita nekad nav dzirdējusi vecmāmiņu sakām par kādu sliktu vārdu, bijis iespaids, ka viņai visu mūžu apkārt bijuši tikai jauki cilvēki.

Omītes mājās visos stūros, kur vien iespējams, bijuši puķu podi. Kad pie omītes sabraukuši mazbērni, viņa vienmēr cepusi pīrāgus, mācījusi dziedāt tautasdziesmas, šķirstījusi daudzos albūmus un stāstījusi par fotogrāfijās iemūžinātajiem radiem un viņu dzīves gājumu, kas bijis ļoti aizraujoši. Vita stāsta, ka visi vecmāmiņas savāktie pētījumi par dzimtu, fotogrāfijas un dažādas piemiņas lietas esot savāktas vienkopus lauku mājās, kur tām atvēlēta vesela istaba.

Visu rakstu lasiet 6. decembra numurā.