Raiņa Daugavpils 6. vidusskola ir viena no retajām skolām Latvijā, kas rīko lasījumus par Raini. Pateicoties latviešu valodas un literatūras skolotājas Ivetas Vasitovas piedāvāto tēmu un Raiņa pazinēju atradumiem, pasākums ir guvis popularitāti ārpus Daugavpils. Šogad lasījumi notika jau piekto reizi, klātesot vienai no prasmīgākajām Raiņa daiļrades koda atšifrētājām, teātra zinātniecei Ievai Strukai.
„Manuprāt, mīlēt Raini nevar iemācīt ģimenē vai sabiedrībā. Skolotājs ir tas, kurš šo Raiņa mīlestību sēj bērnos,” uzsvēra I. Struka.
Ieva Struka atklāja, ka teātrī viņas darba galds stāv blakus Raiņa rakstāmgaldam un savā grāmatā par Nacionālo teātri viņa ir atspēkojusi daudzus stereotipus par Raini kā Nacionālā teātra direktoru, tostarp Lilijas Dzenes apgalvojumu, ka teātra direktora pienākums nav rakstīt lugas, bet gan uzklausīt pretenzijas, rūpēties par aktieru kostīmiem, parūkām, lai alga būtu izmaksāta laikā un lai teātrī būtu elektrība. „Grāmatu balstīju uz tādiem arhīvu materiāliem, kuri nav bijuši publiskoti. Pētot Valsts arhīvā protokolus, cikos izrāde sākās, kādas bija pretenzijas, secināju, ka neatbilst patiesībai apgalvojums par Raini kā sliktu teātra direktoru. Kāpēc Rainis kļuva par teātra direktoru? Šveices trimdā Raiņa sapnis bija kļūt par Valsts prezidentu. Politisku peripetiju rezultātā šis sapnis nepiepildījās, lai gan viņš, jau dzīvodams Šveicē, ar savu dzeju un runām iedēstīja latviešos ideju par savu valsti,” stāsta I. Struka. Tomēr Rainis vēlējās darboties sabiedriskajā jomā, tāpēc piekrita vadīt Nacionālo teātri. Viņam šo posteni piedāvāja teātra cilvēki nevis valdība.
Visu rakstu lasiet 13. aprīļa numurā.
