Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados

Jorans Šteinhauers savieno nesavienojamo Daugavpilī

Kurš neaizbrauc, tas nevar atgriezties, uzskata trīsdesmit gadus vecais vācu puisis Jorans Šteinhauers, kuram Latvija jau pirms ilgāka laika kļuvusi par īpašu zemi. Sarunas gaitā viņš bieži saka „mēs, latvieši”, jo patiesi te jūtas savējais. Par tādu viņu jau uzskata arī daugavpilieši, kuriem viņš nupat veltījis savu jauno dziesmu „Draugavpils”. Liekais burts ‘r’ vārdā nav drukas kļūda, bet gan Jorana pārliecība, ka šī patiesi ir visām tautām draudzīga pilsēta un īsts fenomens Eiropas kontekstā.

Ar šo pilsētu viņam izveidojusies cieša sadarbība. Gētes institūta uzrunāts, Jorans piekritis piedalīties kopprojektā ar Daugavpils jauniešiem, ar grupu „Aarzemnieki” koncertējuši „Artilērijas pagrabos”, iepazina vietējos jauniešus. Tā tapa projekts „Pacelt pilsētu”, kuram pievienojās arī Latgales mūziķi - grupa „Dabasu Durovys” un Laura Bicāne. Projekta gaitā arī radās dziesma „Draugavpils”, kas stāsta par kontrastiem bagāto pilsētu. „Kāpjot sasniedz kalna spici, un vienalga, kam tu tici,” dzied Jorans par unikālo baznīcu kalnu Daugavpilī un atzīst, ka nekur Eiropā, iespējams, vairs neesot tādas vietas, kur līdzās atrodas četru konfesiju dievnami.  „Marka Rotko - Ditton stils, vienvārdsakot- Draugavpils,” trāpīgi piemetina puisis, kuram nepaliek nepamanīti abi centri pilsētā.

Ejot ielās, Joranam nopakaļ bieži atskan „re, kur latiņš staigā”. Dažreiz mēdzot saukt arī par kūku cepēju. Ar dziesmu „Paldies latiņam” viņš arī kļuva pazīstams, vēlāk pārstāvēja Latviju Eirovīzijā ar dziesmu „Cep, cep kūku”.  

Visu rakstu lasiet 21. aprīļa numurā.

2017. gada 21. oktobris
Sestdiena
Severīns, Urzula
+4.5 °C
apmācies