Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados

Biškopība ir smalka zinātne

Lai nodarbotos ar biškopību, ne vienmēr ir nepieciešamas lielas investīcijas, taču vienmēr ir vajadzīga liela zināšanu un prasmju bagāža. Uzņēmuma „Latvijas Bio” bioloģiskā medus pārstrādes cehā „Saldi” Maļinovas pagastā strādā savas jomas profesionāļi. Projekta „Latgale – zaļa un tīra” ietvaros avīze „Latgales Laiks” viņiem jautāja, ar ko jāapsēj lauki, lai iegūtu dabīgu un garšīgu medu.

Redzot „Saldi” angāru, rodas iespaids, ka šeit var glabāt vairākus desmitus tonnu saldās produkcijas. Taču cehs pagaidām strādā ar pusi jaudas, tas sācis darboties pirms diviem gadiem un tagad tiek plānota ražošanas paplašināšana. Taču, neskatoties uz to, darbs šeit kūsāt kūsā. Ražošanas operators Jānis Jēkabsons, operatora palīgs Ilmārs Stupenis, augkopības nodaļas vadītājs Juris Kučinskis un galvenais biškopis Madars Jubulis, rādot savu ražotni, saka: „Pagaidām mums ir tikai medus ēšanai un aromatizēts medus pirtij, bet drīzumā sāksim ražot kosmētiku.”

Ne tikai skaista birka

Bioloģiskajā saimniekošanā jāievēro daudzi noteikumi, kurus „apiet” neizdosies – medus analīze noteikti parādīs piemaisījumus un ķīmiju. Ja pārbaude bijusi veiksmīga, ražotājs saņem Vides kvalitātes instances sertifikātu. Kā teica uzņēmuma „Latvijas Bio” kosmētikas un plastikas struktūras vadītāja Eva Cildermane, kvalitātes zīme, kas tiek saņemta sertifikācijā, nav tikai skaista birka vai zīmols – tas ir svarīgs apliecinājums tam, ka produkts izgājis desmitiem testu. Lai saņemtu šo zīmi, jāatsakās no bišu antibiotikām, dravas jāierīko vismaz 3 km attālumā no lielajiem ceļiem, jāievēro sanitārās normas cehā un pastāvīgi jāpārbauda apkārtējie lauki, vai tur netiek izmantoti pesticīdi.

„Latvijas Bio” ir vairāk nekā desmit dravas, kurās strādā 16 cilvēki. Naujenes, Dubnas, Višķu, Ambeļu u. c. apkaimēs saimniecībai ir aptuveni 1200 bišu stropu. Medus ražošanas cikls „no stropa līdz burciņai” ilgst vidēji četras dienas.

Medus, kurš nogalina vēzi

Madars Jubulis, iespējams, ir viens no pieredzes bagātākajiem biškopjiem ne tikai Latgalē, bet arī Latvijā. Pēc Vecbebru profesionālās un vispārizglītojošās internātvidusskolas absolvēšanas viņš deviņus gadus dzīvoja un strādāja Somijas dravās, pēc tam pabija Jaunzēlandes biškopības saimniecībās. Atgriezies Latvijā, atsaucās darba piedāvājumam Daugavpils novadā. M. Jubulis ne tikai pārzina tehnoloģijas un šķirnes, bet zina arī neskaitāmus unikālus, ar medu saistītus faktus.

Kā apgalvoja M. Jubulis, dārgākais medus pasaulē ir Jaunzēlandes manuka medus – 1 kilograms šī „saldā dzintara” maksā, sākot no 50 dolāriem. No manuka, ko kādreiz uzskatīja par parastu krūmu, tagad ražo īpašu medu, kurš tiek uzskatīts par spēcīgu dabas līdzekli cīņā ar onkoloģiskajām saslimšanām. Taču šis dienvidu koks neaug mūsu vēsajā klimatā. Taču, kā atzīmēja Madars, jaunākie pētījumi pārtikas bioloģijas jomā liecina, ka par lielisku līdzekli vēža slimniekiem tiek uzskatīts rapša medus, savukārt rapsis pie mums aug uz katra stūra.

Dravā vērojam, kā bites lido uz stropiem, lai paslēptos, jo tuvojās lietus. Krāsainās mājiņas stāv rindā pie lauka. „Šis lauks pagaidām nav apsēts,” skaidro Juris Kučinskis, „labākais, ko mūsu apstākļos var piedāvāt bitēm, ir bišu amoliņš un facēlija. Tos mēs arī audzējam. Labs ir arī griķu un rapša medus. Augi aug un sakuplo daudz labāk, ja tos apputeksnē bites – tā ir harmoniska simbioze.”

Prioritātes – inovācijas un ekoloģija

Biškopjiem netrūkst problēmu – tie ir gan fermeri ar savām ķimikālijām, gan zagļi, kā arī varroze --  bišu ērces jeb varras parazitēšana uz bitēm. Ar to visu jātiek galā, pielietojot vienkāršus un dabīgus paņēmienus.  Biškopjiem vienmēr jābūt modriem un jāuztur sakari ar citiem dravniekiem, jo bites var ātri inficēties no citiem kukaiņiem. „”Pieredzējušu” biškopju problēma -- viņi pieraduši, ka nekas nav jādara, tikai pa retam jāpārbauda bites, un viss. Ja ir šāda attieksmi, nav iespējams izvairīties no slimībām. Tāpēc mēs cenšamies izvietot dravas cik vien iespējams tālāk no pārējiem,” uzsver M. Jubulis.

Tuvākajā laikā „Latvijas Bio” gatavojas ražot dabīgu kosmētiku un ziedputekšņus, savukārt uz propolisa tirgu pagaidām raugās piesardzīgi. „Mēs sekojam pasaules medus tirgu, ES regulām un jaunākajām inovācijām. Mēs cenšamies, lai visi saprastu, ka mūsu daba, kuru nav sabojājusi pārapdzīvotība un mašīnu izplūdes gāzes, ir jānovērtē un jāsaudzē. Jo tieši šādā vidē var radīt tīru un veselīgu produktu,” saka Eva Cildermane.

MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU

2017. gada 24. septembris
Svētdiena
Agris, Agrita
+10.5 °C
skaidrs laiks