„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. marts
Piektdiena
Agija, Aldonis
+8.4 °C
apmācies

Dvietes paliene – pērle Sēlijas ainavā

Griezes dēļ gandrīz 5000 ha ir aizsargājamā ES NATURE 2000 teritorija

Latvijas valstij nākamgad svinēsim 100. dzimšanasdienu, bet Dabas parks „Dvietes paliene”, kas izveidots atjaunotajā Latvijā, būs tikai 14 gadus vecs. Tas nav ilgs laika periods vēsturiskā griezumā, taču, izvērtējot šī parka idejas autoru un atbalstītāju devumu Latvijai, kas pretendē uz zaļās valsts statusu, būs grūti sameklēt īsto mērauklu, jo, kā saka „Dvietes palienes” informācijas centra vadītāja Benita Štrausa, bebrenieši šo pērli Sēlijas ainavā saglabā nākamajām paaudzēm.   

Viss sākās ar putniem

Benita Štrausa ir pateicīga Dāvim Grubertam, kurš bakalaura un maģistra darbus veltīja Daugavas palienu ezeriem un kurš atklāja arī arheoloģiskās vērtības, proti, apmetnes, senkapus Dvietes palienē. Radās doma, ka šīs vērtības, tāpat arī palienu pļavas jāaizsargā, lai pēc 100 un vairāk gadiem cilvēkiem būtu, ko skatīties un pētīt. Pēc bebreniešu ierosinājuma jau 1997. gadā Latvijas Ornitoloģijas biedrība atzina Dvietes palieni par putniem starptautiski nozīmīgu vietu, vēlāk tapa biedrība „Dvietes senlejas pagastu apvienība”, kura ierosināja, bet Ministru Kabinets atbalstīja aizsargājamas dabas teritorijas statusu Dvietes palienei.

Viņa atminas pirmo sarunu ar ornitologu Edmundu Račinski un Nīderlandes fonda ARK pārstāvi Janu van dev Vēnu, kad Latvijas Ornitologu biedrība izstrādāja Dvietes palienes dabas aizsardzības plānu, kurš ļauj piesaistīt ES un valsts finansējumu. Saruna bija gan par griezēm, kurām patīk ligzdot Dvietes upes senlejas pļavās, gan par savvaļas zirgiem un govīm, kas vienīgās šīs pļavas varēja noganīt tā, lai putniem labpatiktu ligzdot Dvietes palienē. „Jans pirmos zirgus un govis ieveda Papē, pēc tam jautāja, vai lopiņi jāved arī uz Dvietes palieni. Mēs ar Āriju Gruberti, kura ir atgriezusies dzimtajā mājās, stāvējām un lūkojāmies uz Putnu salas džungļiem un teicām, ka mums vajag tās govis un zirgus. Toreiz Dvietes paliene bija aizaugusi krūmiem, augsne bija staigna un purvaina, tikai retais zemes pleķītis bija appļauts. 2006. gadā Jans ar Nīderlandes fonda ARK un Dabas aizsardzības fonda atbalstu atveda pirmās 18 Hailander šķirnes govis un 22 ‘Konik Polski’ šķirnes zirgus. Vēlāk bija īstenots vērienīgs ES LIFE+ finansētais griezes biotopu atjaunošanas projekts, proti, rīkotas krūmu un koku izciršanas talkas un pēc 80 gadiem atjaunots 2 km garš Dvietes upes posms, kas pēc meliorācijas darbiem, ko veica pagājušā gadsimta 30. gados, bija vienkāršs grāvis, tamdēļ cieta gan putni, gan ainava. Šodien Dvietes upes krasti ir dabiski apauguši, ūdeņi tek savu dabisko tecējumu un putniem atkal patīk ligzdot Dvietes palienes pļavās,” stāsta Benita.

Šobrīd savvaļas lopu ganāmpulkā, kas ganās gandrīz 400 ha lielā aplokā (pirmajiem lopiņiem bija iežogoti tikai 20 ha), ir  gandrīz 80 zirgi un aptuveni 150 govis un jaunlopi. Šogad bebrenieši 44 zirgus jeb vairākas ģimenes-harēmus atdeva uz Horvātiju, vēl dažus uz Ukrainu vai citām Latvijas aizsargājamajām teritorijām, jo to nosaka vienošanās ar fondu ARK.

Dzīvnieka mēle nopļauj labāk par izkapti

Dabiska palienu pļavu noganīšana ar savvaļas zirgiem un govīm aizvieto mehānisko zāles un krūmu pļaušanu. Ja cilvēks izmantotu pļaujmašīnas, būtu apdraudētas retas putnu un augu sugas, turklāt ūdens putniem nebūtu ko ēst, tāpat ciestu zemnieku lauki, jo, piemēram, zosis noēstu pa tīro tikko apsētu pupu lauku. „Dzīvnieka mēle ir labāka un saudzīgāka par pļaujmašīnu,” teic Benita Štrausa.    

Viņasprāt Dvietes paliene ir pelnījusi Nacionālā parka statusu. Dabas parks „Dvietes paliene” šobrīd atrodas Rāznas nacionālā parka pārraudzībā. „Izdarīts ir ļoti daudz. Ja salīdzina fotogrāfijas, kāda Putnu sala izskatījās 2004. gadā un kāda tā ir tagad, tad tā ir diena pret nakti. Ja nebūtu bebreniešu lielās gribas saglabāt Dvietes palieni nākamajiem gadsimtiem, ja mūs neatbalstītu Nīderlandes fonds, Dabas aizsardzības fonds, pašvaldība, novadnieki, mēs nepavirzītos ne solīti. Bebrenieši, zemnieku un Ilūkstes novada pašvaldības atbalstīti, uzņem tūristus, rīko Vides klases nodarbības un baro lopus bez atlīdzības. Mums ir putnu vērošanas un dabas pazīšanas ekskursijas. Nākotnē plānojam atjaunot Dvietes un Skuķu ezeru, kuri ir aizauguši ar sapropeli un niedrēm. Katru gadu Dabas parku apmeklē vismaz 1500 tūristi. Ja šī unikālā Eiropas un Latvijas teritorija saņemtu Nacionālā parka statusu, valsts nodrošinātu administratīvos resursus, proti, „Gulbjos” varētu strādāt administrators un strādnieki, kuri rūpētos par šo teritoriju, attīstītu un popularizētu to. Turklāt Nacionālajam parkam ir lielākas iespējas piesaistīt naudu jaunām aktivitātēm un saimnieciskiem pasākumiem. Un zemes īpašnieki gan jau apzinātos, ka viņiem pieder ļoti liela vērtība -- tāda dabiska pļava vai mežs, kas Eiropā ir jau izzudis,” uzsver Benita Štrausa.     

Vaicāta, kāda nozīme Dvietes palienei ir viņas dzīvē, Benita atzīstas, ka parku apmeklē katru dienu, tā ir relaksācijas vieta, kur sakārtojas domas, un pēc tam sirds priecājas, ka dabas parks kļūst sakoptāks un atpazīstamāks.

UZZIŅA

Teritorija -- Ilūkstes novada Bebrenes, Dvietes un Pilskalnes pagasts un Jēkabpils novada Rubenes pagasts.

Dabas vērtības -- nozīmīgākā griežu dzīvesvieta Baltijā, jo parkā ligzdo vismaz 100 pāru griežu, tāpat reģistrētas vismaz 28 ES un 28 Latvijas citas aizsargājamās putnu sugas.

Kultūras vērtības -- Dvietes senlejas akmens, vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku apmetnes, Pilskalnes Zamečkas pilskalns, Dvietes muiža, Dvietes baznīca, Zariņu kapliča, Magazīnas klēts. 

Vēsture -- Dvietes senlejas apdzīvotības vēsturi uzskata par vienu no senākajām Latvijā, jo pirmie iedzīvotāji tur ienākuši pirms 11 tūkst. gadu jau ledus laikmeta beigās jeb vēlajā paleolītā.

(Avots -- www.dvietespaliene.lv)