Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados

„Grand Prix” sacensības var organizēt arī vienas nakts laikā

2006. gadā Daugavpils pievienojās pasaules spīdveja elitei – pilsētā pirmo reizi notika pasaules čempionāta posms. Pirms tam sacensības izdedžu celiņos Daugavpilī norisinājās jau vairāk nekā 40 gadus, lielākajai daļai pilsētnieku šīs sacīkstes jau „bija asinīs” un spīdvejs kļuva par savdabīgu vietējo reliģiju. „Grand Prix” pasaules sērijas posma rīkošana šķita kā nereāls sapnis, bet tas tomēr notika, un spīdveja cienītāji Daugavpilī savā trekā varēja sekot pasaules labāko spīdvejistu startiem.

Toreiz, 2006. gadā, maz bija tādu, kuri ticēja, ka tas izdosies. Galvenais idejas virzītājs Daugavpilī bija Vladimirs Ribņikovs, bijušais SK „Lokomotīve” prezidents: „Tā bija vesela epopeja. Nevarētu teikt, ka saskāros ar negatīvu attieksmi, vienkārši maz bija cilvēku, kuri tam ticēja. Lai attīstītu spīdveju, virzītos tālāk, vajadzēja noteikt jaunus uzdevumus. Mūsu klubs startēja Krievijas līgā, pēc tam – Polijas līgā. Patiesību sakot, tobrīd mums nebija nekā – ne pieredzes, ne infrastruktūras, bet bija skaidrs – ja mums izdotos sasniegt mērķi, tas būtu stimuls attīstīt stadionu, klubu. Tam būtu pozitīva loma arī mūsu imidža veidošanā.”

Tolaik sagadījās tā, ka saskanēja BSI, kas organizē „Grand Prix” pasaules sērijas, un Daugavpils spīdveja intereses. BSI gribēja virzīties tālāk uz austrumiem. Lai gan Krievijai bija liels finansiālais potenciāls, BSI vairāku iemeslu dēļ šaubījās par šī virziena pareizību. Rezultātā Latvija kļuva par ļoti interesantu vietu, uz kurieni varētu atvest pasaules spīdveja zvaigznes.

V. Ribņikovs, pirmām kārtām, iepazīstināja ar šo ideju pilsētas vadību, pēc tam vērsās Motosporta federācijā. Tā pamazām idejas īstenošana kļuva aizvien reālāka.

Šovs, kurš maksā naudu

Posma organizēšana ir dārgs prieks, klubs ar pilsētas atbalstu nespēj realizēt tik vērienīgu projektu, tāpēc vajadzīga valsts palīdzība. Un, lai arī ne katru gadu, tomēr „Grand Prix” posms saņēma valsts atbalstu.

Visi astoņi posmi, kuri notika Daugavpilī, saņēma pozitīvu vērtējumu. Katras pasaules sērijas sacīkstes tiek vērtētas pēc speciāli izstrādātas vērtējumu skalas. Bāzes jautājumos pret Daugavpili nebija pretenziju.

„Biji daži sīkumi, kad dienu pirms sacensībām pazuda direktors kopā ar dokumentiem, -- viņš bija apslimis. Kad posmā uzvarēja Džeisons Kramps, pievīla tehnika – „aizķērās” Austrālijas himna, bet situāciju izdevās atrisināt,” atceras V. Ribņikovs.

Posma organizācijas kopējie izdevumi ir komercnoslēpums. Piemēram, šogad valsts piešķīra 150 000 eiro – ar šo summu, kā teica V. Ribņikovs, var apmaksāt sacensību rīkošanas licenci. Pašvaldība šogad līdzekļus nepiešķīra.

Stāsts no „1000 un vienas nakts”

2014. gadā pirmo reizi nolēma rīkot „Grand Prix” Rīgā. Taču lietavu dēļ treks vairs nebija derīgs sacensību rīkošanai, un vienas nakts laikā posmu izdevās pārcelt no Rīgas uz Daugavpili.

Tobrīd bija trīs notikumu attīstības varianti: atcelt, pārcelt uz citu datumu vai citu pilsētu. Taču šie varianti radītu lielus finansiālus zaudējumus. Kalendārs ir blīvs, tāpēc atrast „logu” būtu problemātiski. Tādējādi optimālākais risinājums bija sacīkšu pārcelšana uz Daugavpili.

„Tas bija brīnums. Par to liels paldies Valērijam Šidlovskim, Anatolijam Ziļam un viņu komandai. „Grand Prix” praksē nekad nekas tamlīdzīgs vēl nebija noticis, bet viss izdevās. Reiz pārcēla vienu posmu Polijā, bet viņiem bija nedēļa, savukārt mēs, nezaudējot kvalitāti, spējām organizēt sacīkstes vienas nakts laikā. Pēc ārkārtas sapulces lēmums tika saskaņots ar BSI, un visi ķērās pie darba. Sarīkojot sacensības Daugavpilī, mēs izglābām „Grand Prix” reputāciju Latvijā. Visi izturējās ar sapratni, un, neskatoties uz ārkārtas situāciju, mēs saņēmām daudz komplimentu,” pastāstīja V. Ribņikovs.

Četri iekļuva finālā

Pasaules čempionātam ir šāda sistēma: visos posmos pamatsacensībās regulāri startē 15 spīdvejisti, bet katrā posmā ar 16. numuru tiek piešķirta „wild card” vietējam sportistam.

Daugavpilī „wild card” saņēmuši četri spīdvejisti, izņēmums bija 2014. gads. Iespēja startēt sacīkstēs ar 16. numuru toreiz tika piešķirta Andžejam Ļebedevam, bet pamatsacīkstēs bija iekļuvis Kjasts Puodžuks. Tādējādi K. Puodžuks bija pirmais rezervists ar 17. numuru, bet sacensību pārcelšana no Rīgas uz Daugavpili bija viņam izdevīga. Notika traģikomisks atgadījums – austrālietis Dārsijs Vords neizgāja alkohola testu, tāpēc viņu nepielaida startam, un trekā devās Kjasts.

To, ka jāstartē pamatsacensībās, Kjasts uzzināja neilgi pirms tam, kad spīdvejisti tiek stādīti priekšā publikai: „Braucu, kā treniņā, nepaspēju pārnervozēties, nepārdegu, nebija arī stresa. Šo ziņu uztvēru mierīgi – ja jābrauc, tad jābrauc. Iespējams, tāpēc daudz kas izdevās, sākotnēji nebija spiediena. Esmu priecīgs, ka izdevās sasniegt šādu rezultātu. Pieļāvu vienu kļūdu, kuras dēļ, iespējams, paliku ārpus fināla, taču, neskatoties uz to, man ir liels gandarījums par sasniegto rezultātu.”

K. Puodžuks šajās pašam sev negaidītajās sacensībās sasniedza labāko rezultātu no visiem spīdvejistiem, kuri pārstāvējuši vietējo klubu un pilsētu, -- izcīnīja piekto vietu. Pirmo „wild card” Kjasts saņēma 2006. gadā, toreiz ar četriem punktiem viņš bija 12. vietā. Nākamajā gadā jau pirmajā reizē pusfinālā iekļuva Grigorijs Laguta. Savukārt 2013. gadā jau pirmajās sacīkstēs labāko astotniekā iekļuva Andžejs Ļebedevs, bet 2017. gadā -- Maksims Bogdanovs, kurš Daugavpils posmā debitēja.

Mērķis – kļūt par nacionālo sporta veidu

V. Ribņikovs uzskata, ka spīdvejs ir pelnījis kļūt par nacionālo sporta veidu: „Mūsu sacensību mērķis – popularizēt spīdveju Latvijā, nevis palikt vietējā sporta veida statusā. Es vēlos, lai tas iekļūst populāro sporta veidu trijniekā un var konkurēt ar hokeju un basketbolu. Tas arī ir šādu starptautisku sacensību rīkošanas mērķis,” saka V. Ribņikovs.

Turpmākai attīstībai vajadzīgi vismaz daži treki. Dānijā ir 24 treki, Polijā – 60. „Gribas, lai Latvijas izlasē ir ne tikai Daugavpils pārstāvji, bet tas nenozīmē, ka „Lokomotīve” paliks otrajā plānā. „Lokomotīve” ir un būs nacionālās izlases bāze un klubs numur viens Latvijā,” teica kluba eksprezidents.

„Speedway Grand Prix of Latvia” goda pjedestāls

2006
1) Gregs Henkoks (ASV)
2) Antonio Lindbeks (Zviedrija)
3) Nikijs Pedersens (Dānija)

2007
1) Lī Adamss (Austrālija)
2) Nikijs Pedersens (Dānija)
3) Tomašs Gollobs (Polija)

2008
1) Džeisons Kramps (Austrālija)
2) Nikijs Pedersens (Dānija)
3) Tomašs Gollobs (Polija)

2009
1) Gregs Henkoks (ASV)
2) Kenets Bjere (Dānija)
3) Tomašs Gollobs (Polija)

2013
1) Gregs Henkoks (ASV)
2) Dārsijs Vords (Austrālija)
3) Tajs Vofindens (Lielbritānija)

2014
1) Kšištofs Kaspržaks (Polija)
2) Nikijs Pedersens (Dānija)
3) Gregs Henkoks (ASV)

2015
1) Macejs Janovskis (Polija)
2) Nikijs Pedersens (Dānija)
3) Trojs Batčelors (Austrālija)

2017
1) Pjotrs Pavļickis (Polija)
2) Patriks Dudeks (Polija)
3) Macejs Janovskis (Polija)

Spīdvejistu rezultāti, kuri startējuši ar „wild card” 

2006 – Kjasts Puodžuks (12. vieta)
2007 – Grigorijs Laguta (7. vieta)
2008 – Grigorijs Laguta (15. vieta)
2009 – Grigorijs Laguta (13. vieta)
2013 – Andžejs Ļebedevs (8. vieta)
2014 – Andžejs Ļebedevs (16. vieta, Kjasts Puodžuks (5. vieta)
2015 – Kjasts Puodžuks (15. vieta)
2017 – Maksims Bogdanovs (8. vieta)

Uzziņai

* Gregs Henkoks trīsreiz uzvarējis Daugavpils posmā
* Nikijs Perdersens piecreiz kāpis uz goda pjedestāla Daugavpils posmā
* 14 spīdvejisti no 6 valstīm izcīnījuši godalgotas vietas
* Daugavpilī uzvarējuši triju kontinentu spīdvejisti (Ziemeļamerika, Austrālija un Eiropa)

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.

2017. gada 25. jūlijs
Otrdiena
Jēkabs, Žaklīna
+15.7 °C
neliels lietus