Ilūkstes novada cilvēku devums un vēsture ir grāmatas cienīga, uzskata pensionētais skolotājs ilūkstietis Pēteris Zemļickis. Viņš gandrīz gadu debatē ar sabiedrību un pašvaldību par Ilūkstes novada vēstures grāmatas izdošanu, sagaidot Latvijas valsts simtgadi. Jūnija skolotājs aicina novadniekus uz pirmo sanāksmi, lai izveidotu darba grupu.
„Ciemojos Ilūkstes skolās un aicināju skolēnus un skolotājus doties uz pilsētas centrālo bibliotēku, lai sistematizētu bibliotekāru savāktos materiālus. Uzrunāju pašvaldības vadību un deputātus, arī viņi atbalstīja grāmatas ideju, taču mudināja pašiem veidot darba grupu. Aicinu novadniekus iesaistīties grāmatas izdošanā, tāpēc 14. jūnijā pl.15.00 pēc Komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākuma dosimies uz Ilūkstes centrālo bibliotēku, lai kopīgi lemtu, kādam jābūt grāmatas saturam. Priecāšos, ja mums pievienosies arī skolēni,” teica P. Zemļickis.
Viņaprāt grāmatā jāizmanto ne tikai novadpētniecības materiāli un fotogrāfijas no centrālās bibliotēkas fondiem, bet arī Ilūkstes bērnu un jauniešu centra novadpētniecības muzeja krājumi, tāpat daudz noderīgu faktu var atrast Valentīna Rogožina grāmatā „Eglaine” un Henrika Stroda grāmatā „Sēlija senāk un tagad”. Skolotāja Līvija Tamane ir iztulkojusi novadpētnieka Leo Trukšāna piezīmes un ir ķērusies klāt Ilūkstes pareizticīgo draudzes vēstures tulkošanai. Kā teica P. Zemļickis, šie materiāli padarīs bagātāku Ilūkstes novada grāmatu, bet ja vēl kāds brīvprātīgais atradīs laiku pastrādāt Latvijas Valsts vēstures arhīvā, izdevumā varētu parādīties ne viens vien jaunatklājums.
Vaicāts, kāpēc Latvijai tās simtgadē jādāvina grāmata par Ilūkstes novadu, P. Zemļickis atbild ar Raiņa vārdiem „kas pagātni pētī, tas nākotni svētī” un uzsver, kas ir svarīgi zināt, kāds ir Ilūkstes novada cilvēku pienesums Latvijai un pasaulei. „Mums jāzina, cik dziļas ir mūsu saknes. Ja mēs kājām noietu gar Ilūkstes upes krastu šos 37 km (tik gara ir šī upe Latvijā) un apstātos katrā lielākā vai mazākā ciemā, sameklētu tur sakrātos atmiņu un vēstures stāstus, tad mēs noteikti pārliecinātos, ka Ilūkstes novada cilvēku devums un vēsture ir grāmatas cienīga.
Ir viens svarīgs un neapstrīdams vēsturisks fakts - Ilūkstes apriņķis, kas bija izveidots pēc tā saucamās trešās Polijas dalīšanas 1795. gadā, pastāvēja 154 gadus. Vai vēl ir kāds cits Latvijas apriņķis, kuram būtu bijis tik ilgs mūžs?”, saka P. Zemļickis. Viņš ar avīzes starpniecību lūdz novadniekus pieteikties darba grupai, zvanot pa tālruni 65462360.
