Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados

Latgales zoodārzu gaida lieli notikumi

Šī gada martā Latgales zoodārzs nosvinēja nozīmīgu jubileju. Pirms 25 gadiem, 1992. gadā, zoodārzam tika piešķirts pašvaldības uzņēmuma statuss un tā pašreizējais nosaukums.

Mazais zoodārzs, tāpat kā jebkurš dzīvnieks, piedzimst, aug, kļūst pieaudzis – tie visi ir  absolūti normāli procesi, saka Latgales zoodārza direktors Mihails Pupiņš. Lielākajai daļai dzīvnieku ir vairākas dzimšanas dienas, piemēram, bruņurupučiem tās ir vismaz divas – pirmā, kad tiek izdēta ola, otrā – kad izšķiļas bruņurupucīši. „Arī mūsu zoodārzam ir vairākas dzimšanas dienas. Par vienu no tām var uzskatīt Latgales zoodārza izveidošanu pirms 25 gadiem. Pirms tam mēs bijām maziņš, privāts kooperatīvs Daugavpils akvaterārijs, bet pēc pašvaldības uzņēmuma statusa saņemšanas mēs varējām uzņemt pareizo attīstības kursu un kļūt par pilsētas zoodārzu,” pastāstīja Mihails Pupiņš.

Stingri ievērojot koncepciju  

Jau no paša sākuma zoodārzam bija skaidra koncepcija, kas, kā, kādā veidā un kāpēc ir jādara. Kas – pilsētas zoodārzs, kā – izveidojot stūrīti, kur var apskatīt dzīvniekus, kādā veidā – attīstot pašiem savu koncepciju, kāpēc – lai cilvēks, atrodoties mūsu aukstajā Latvijā, varētu sajusties kā tropos. Jāatzīmē, ka šī koncepcija nekad nav tikusi mainīta.

Tās pamatprincips gan agrāk, gan tagad – dzīvniekam jādzīvo un jākomunicē ar cilvēku vidē, kas ir maksimāli pietuvināta dabiskajai. Direktors uzskata, ka ir slikti, ja zoodārzs izskatās kā veikals ar atsevišķiem dzīvnieku krātiņiem. „Tieši tāpēc mēs nemeklējam retus vai īpaši vērtīgus dzīvniekus. Radot speciālu vidi un interesanti parādot dzīvnieku, maziņš kāmītis būs simtreiz interesantāks par milzīgu ziloni. Vēl viens mūsu princips – dzīvnieki nedrīkst sēdēt cietumā, tieši tāpēc ekspozīcijās netiek izmantoti dzīvnieki „no dabas”. Viņi visi, gluži kā mājas sunīši un kaķīši, daudzus gadus, veselām paaudzēm, dzīvo zoodārzā. Ar gadiem ir mainījies mūsu dzīvnieku sastāvs, bet mēs tos nepērkam. Cenšamies tos samainīt, palīdzam citiem zoodārziem un saņemam dzīvniekus dāvanā, palīdzam cilvēkiem, kad viņi vairs nespēj kopt eksotiskus dzīvniekus,” pastāstīja zoodārza direktors.

Latgales zoodārzā dzīvnieki atrodas izstieptas rokas attālumā, tiem var ieskatīties acīs. Taču arī   dzīvniekiem ir tiesības, piemēram, atpūsties – ik reizi apmeklētāji neredz vismaz ceturtdaļu dzīvnieku, kuri ir paslēpušies. Šāds saskarsmes veids ar dzīvniekiem beidzamajā laikā kļūst aizvien populārāks, turklāt Daugavpilī šī ideja veiksmīgi tiek īstenota jau daudzus gadus.

Bruņurupuči – pastnieki

Lai saņemtu oficiālu zoodārza licenci, jāatbilst daudzām gana nopietnām prasībām. Viens no šiem kritērijiem ir zinātniskā darbība un dabas aizsardzība. Latgales zoodārza nelielajā kolektīvā strādā četri zinātņu doktori.

Zinātniskās darbības un dabas aizsardzības ietvaros zinātnieki galvenokārt veltī uzmanību divām Latvijā dzīvojošām dzīvnieku sugām – purva bruņurupucim un sarkanvēdera ugunskrupim. Pirms tika veikti dabas aizsardzības pasākumi, bija vērojama bēdīga aina – bruņurupuči Latvijā bija gandrīz izmiruši, savukārt ugunskrupji dzīvoja tikai divās vietās, septiņi īpatņi katrā (viena no tām atrodas Daugavpils apkaimē). Aizvadītajos gados veikts milzīgs darbs sugu izpētē un saglabāšanā. Piemēram, nākamajā gadā ieplānots palaist dabā kārtējos purva bruņurupučus.

Latgales zoodārza projekts uzvarēja Latvijas vides aizsardzības fonda Latvijas simtgadei veltītajā konkursā. Pateicoties tam, ir uzsākta hidrobiontu ekspozīcijas veidošana, kurā būs gan Latvijā mītoši, gan eksotiski dzīvnieki. Tiks iekārtota telpa ar akvārijiem, baseiniem, plūstošām upēm utt. Svarīgi, ka ar šo zāli tiks teritoriāli pabeigta visa apakšējā ekspozīcija. „Šī projekta ietvaros plānojam nosūtīt nākotnē laika mašīnu vai kapsulu. Tā kā mēs biologi, nekur neko neliksim, bet nosūtīsim dzīvnieku – pastnieku laikā. „Pastnieki” būs purva bruņurupuči – jaunās ekspozīcijas centrālais hidrobionts. Palaižot šo dzīvnieku dabā, mēs ievietojam viņam čipu, kurā norādīts bruņurupuča numurs. Bruņurupučiem – pastniekiem būs čips, kurā mēs ierakstīsim papildu informāciju. Tādējādi zinātnieks, kurš viņus noķers nākotnē, varēs saņemt informāciju par Latviju, tās darbu dabas aizsardzības jomā, Latgales zoodārzu. Domāju, ka nākotnes zinātnieki būs pārsteigti. Pastniekus plānojam palaist pēc aptuveni pusotra gada,” pastāstīja Mihails Pupiņš.

Sengaidītā rekonstrukcija

Mihails Pupiņš pateicas visiem par to, ka šogad tomēr izdosies rekonstruēt ēku. „Mēs, droši vien, bijām „pēdējie mohikāņi” – šādas nozīmes ēka, kura vēl ne reizi nav remontēta. Pašlaik notiek siltināšana. Ir svarīgi, ka mainīsies ēkas ārējais izskats, -- ja līdz šim bija postapokaliptiskais stils ar krītošiem ķieģeļiem, tad tagad tā būs normāla eiropeiska ēka, turklāt droša, patīkama un silta gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem,” pastāstīja zoodārza direktors. Tiks pārbūvēta arī ieeja, cilvēkiem ar ierobežotām iespējām ierīkos ērtu uzbrauktuvi. Turklāt ir cerība, ka tuvākajā laikā izdosies sākt darbus zoodārza teritorijā.

Šogad, pateicoties Daugavpils domei, izdevās parakstīt zemes nomas līgumu uz 12 gadiem. Tagad zoodārzs kādu laiku varēs piedalīties ES projektos, kuri paredzēti uz desmit gadiem, iestādei tas ir ļoti svarīgi. Jāpiebilst, ka dokumentos ir fiksēts arī nodoms izpirkt zemi.

Jāatzīmē, ka jau tagad ir mainījusies izmantojamās zemes platība. „Mēs saņēmām nomā zemes gabalu ar daļu, kuru neviens īsti nenovērtē. Tagad mūsu rīcībā ir „zaļais” koridors no ēkas līdz purvam. Saskaņā ar mūsu plāniem, šī teritorija varētu kļūt par purva parka aizsākumu. Piemēram, tagad esam iesnieguši projektu putnu vērošanas torņa būvniecībai, tiltiņu uzstādīšanai, lai varētu iepazīt ūdens faunu, izmantojot hidroskopus. Ceru, ka to atbalstīs, un gada laikā mēs to īstenosim. Mums vēl ir ļoti daudz ideju, un mēs steidzamies tās īstenot,” pastāstīja Mihails Pupiņš.

2017. gada 24. septembris
Svētdiena
Agris, Agrita
+13.4 °C
skaidrs laiks