20. jūnijā Lūznavas muižā (Rēzeknes novads) notika „dabas skaitīšanas” projekta informatīvs pasākums – biotopu apzināšana, lai izveidotu Latvijas dabas vērtību reģistru. Projekts, ko līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, ilgs līdz 2019. gadam, bet daļēja piekļuve apkopotai informācijai būs pieejama no 2020. gada.
Pasākuma atklāšanā Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks un Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales administrācijas direktora vietniece Aina Skredere, uzrunājot Latgales reģiona pašvaldību un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus, norādīja uz “dabas inventarizācijas” svarīgumu Latvijā un pastāstīja par primāro Latgales teritoriju, kur tiks veikts pētījums. Tās būs pļavas (pārsvarā reģiona dienvidu daļa), kā arī uzmanība tiks veltīta dabas rezervātam “Teiči”, Lubāna ezera purvainajai zonai un dabas parkam “Daugavas loki”.
Kas ir biotops
Uz tikšanos aicinātie biologi parastā un visiem saprotamā valodā pastāstīja par projekta pamatnostādnēm. Pētnieki paskaidroja, ka biotops – tas ir viendabīgs zemes laukums vai ūdens telpa, kurā aug un attīstās reti sastopamo augu un dzīvo būtņu sugas. Piemēram, Latvijā par biotopu var uzskatīt to meža daļu, kurā mīt plēsīgi putni vai melnie stārķi, kas iekļauti Sarkanajā grāmatā.
Jāatzīmē, ka, izņemot retus gadījumus, par biotopu nevar uzskatīt teritoriju, kas tiek izmantota lauksaimniecības vajadzībām vai citām saimnieciskām darbībām. Biotopiem ir raksturīga ļoti stabila vide – zona, kur kopēji dabas apstākļi nemainās gadu desmitiem. Tā, piemēram, melnais stārķis (Latvijā to skaits nepārsniedz divus līdz trīs tūkstošus) mīt tikai vecos mežos ar stipriem kokiem, jo melnā stārķa ligzdas svars var pārsniegt vienu tonnu.
Biotopa noteikšanā nemainīgas dabas princips ir svarīgs arī augiem. Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti, kuriem būs jāpēta arī purvi, vietas, kur bieži aug rasene, iekļauj Latvijas dabas vērtību sarakstā. Savukārt apvidus, kur aug vaivariņš un virši, tieši otrādi – tiek zemāk vērtēts un negatīvi ietekmē citu sugu augšanu.
Tādējādi dabas vērtību apzināšana netiks veikta šādās apkaimēs:
- intensīvi apstrādātajā zemē;
- apdzīvotajās teritorijās (var būt izņēmumi, piemēram, kapi);
- teritorijā, kur pēdējo trīs gadu laikā jau tika veikti līdzīgi dabas pētījumi.
Mīti par dabas vērtību skaitīšanu
Savā runā Juris Jātnieks īpaši uzsvēra iedzīvotāju dezinformācijas problēmu. Dabas vērtību pētījumi tiks veikti praktiski visā valsts teritorijā, tostarp arī privātīpašumos. Zemes īpašnieki tiks laicīgi brīdināti par pētījumu darbiem, savukārt eksperti ar personu un darbības jomu apliecinošu dokumentu (apliecību) rīkosies saskaņā ar likumu. Ja tiks atrasts biotops, tiks informēts arī īpašuma saimnieks. Lai izvairītos no nepatīkamajiem pārpratumiem, privātīpašumu saimnieki aicināti iepazīties ar pētījuma darba realizācijas detaļām un ekspertu apliecībām projekta oficiālajā vietnē.
“Nekas nevienam netiks aizliegts,” skaidro J. Jātnieks. “Zemes apstrādes, meža cirsmu vai citu saimniecisko darbību ierobežošana var skart tikai to teritoriju, kur tiks konstatētas īpaši retas dzīvnieku vai augu sugas. Taču arī šādā gadījumā zemes īpašnieks var rēķināties ar Dabas aizsardzības pārvaldes sniegto kompensāciju, kā tas notiek arī pašlaik.”
Svarīgi atzīmēt, ka tagad mežsaimniecība aizliegta 3,3% valsts teritorijas (no kuriem 90,8% ir valsts meži). Pēc pārvaldes jaunākajiem datiem, mežsaimniecības privātmeži bez izcirtumu ierobežošanas sastāda 71,8% no Latvijas kopējās mežu platības.
Kā notiks pētījumi?
Dabas aizsardzības departamenta vecākā eksperte Anita Namatēva pastāstīja, ka katrs dabas vērtību skaitīšanas eksperts tiks nosūtīts uz savu specializācijas apkaimi: pļavu, ūdenskrātuvi, purvu, mežu un citām zonām. Katram ekspertam būs līdzi ne tikai apliecība, bet arī mērinstrumentu komplekts, kā arī anketas detalizēta pētījuma veikšanai. Atkarīgi no dabas ainavas, vietējās floras un faunas īpatnībām eksperta darbs var ilgt no dažām stundām līdz pilnai darba dienai.
Interesanti, ka bez daudzām anketām īpatnējo sugu fiksācijai ekspertiem būs arī t.s. “potenciālā biotopa anketa”. Šī darba anketa nepieciešama tām teritorijām, kuras pēc dažiem gadiem var kļūt par vērtīgām dabas zonām.
Gadījumā, ja pašvaldība vai privātīpašuma saimnieks nesaņēma paziņojumu vai uzskata par svarīgu ekspertu nosūtīt uz konkrētu apkaimi, to var izdarīt, sazinoties ar Dabas aizsardzības pārvaldes reģionālo administrāciju vai projekta vadītājām – Irisu Mukāni un Elīnu Prikuli. Tāpat jebkurš var apstrīdēt ekspertu spriedumu par biotopa esamību vai neesamību konkrētā teritorijā.
Dabas vērtību uzskaites labums
Dabas vērtību uzskaites rezultāti var būt ļoti vērtīgi gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, gan visai valstij kopumā. Piemēram, īpašu ārstniecisku zāļu atklāšana var kļūt par stimulu turpmākai Latvijas farmakoloģijas attīstībai, kas jo īpaši ir aktuāli ES “zaļās” produkcijas kontekstā.
Projekta realizācijā tiks izstrādāts 20 īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un 5 īpaši aizsargājamo sugu plāns: roņi, pūces, dzeņi, sikspārņi – Eiropas platausis, un dīķu naktssikspārnis, pēdējais mīt Daugavpils cietoksnī.
“Mums cilvēki bieži zvana un saka, ka vēlas saglabāt savu mežu,” norāda Aina Skredere. “Kopumā cilvēki diezgan pozitīvi reaģē uz šo projektu – viņi vēlas labāk saprast, kas atrodas uz viņu zemes. Tas ir ļoti aizkustinoši un vieš cerību par Latvijas zaļo nākotni. Tāpēc mēs vēlamies apkopot pētījuma starpposmu rezultātus jau nākamgad, svinot Latvijas simtgadi.”
Plašāka informācija par projektu atrodama vietnē www.skaitamdabu.gov.lv vai pa tālruni 26107005, 27794799.
MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU
Komentāri