Latvijā jau šobrīd ir saskaitīti vairāk nekā 8000 dižkoki, taču speciālisti lēš, ka tā ir vien ceturtā daļa no visiem Latvijas dižkokiem. Tādēļ, gatavojoties Latvijas valsts simtgadei, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs un Dabas aizsardzības pārvalde uzsāk iniciatīvu „LV100 Dižošanās”. Tās ietvaros ikvienu aicina doties dabā un atrast vēl neapzinātos dižkokus, kā arī ar īpaša testa palīdzību noskaidrot savai personībai visatbilstošāko dižkoku, stāsta KM Latvijas valsts simtgades biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Pastare.
Noderīga informācija, kā meklēt un kartēt dižkokus, pieejama tīmekļa vietnē dizosanas.lv100.lv, tur arī izveidota lietotājam ērta karte, kur apskatīt jau esošos dižkokus un pievienot jaunus. Digitālajā kartē ievietotos datus par atrastajiem kokiem pēcāk pārbaudīs un norādītos kokus dabā apsekos Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti. Ja koks atbildīs noteiktajiem standartiem, to reģistrēs oficiālajā dižkoku reģistrā un pie tā izvietos atpazīstamības zīmi.
Iniciatīvas organizatori norāda, ka koka stumbrs jāapmēra 1,30 m augstumā, orientējoši tas ir cilvēka krūšu augstumā. Mērīšanai noderēs jebkurš priekšmets, kuru pēc tam mājās var nomērīt un sarēķināt kopējo apkārtmēru, piemēram, kurpju šņores, naudas zīme, plaukstas sprīdis. Kokam jānofiksē koordinātes, bet, ja to nav iespējams izdarīt, jāuzskicē shēma, lai vēlāk koku var iezīmēt kartē. Atrodot lielu koku, vispirms jāmēģina noteikt tā sugu, ko visvieglāk ir noteikt pēc tā lapām, mizas, zariem un pumpuriem. Atrastais koks jānofotografē no attāluma, lai redzams, kā tas izskatās ainavā, kā arī tuvumā, lai varētu novērtēt stumbra stāvokli.
Dižkokiem ir savu sugu vecākie un lielākie eksemplāri. Tiem ir arī liela nozīme dabas daudzveidības uzturēšanā - mājvieta daudzām dzīvo organismu sugām, tostarp retām un apdraudētām. Bieži dižkokiem ir arī kultūrvēsturiska nozīme – ar tiem saistās vēstures notikumi, tie ir vēstures liecinieki cauri gadu simtiem.
Līdz šim Latvijā visvairāk atrastie dižkoki ir ozoli, priedes un liepas. Mazāk apzinātas ir egles, priedes un bērzi. Mežos dižkoki ir retāk sastopami, vairāk tie meklējami klajās vietās, senlejās un upju ielejās, parkos, alejās, senās māju vietās, parkos un kāpās gar jūru.
