Nikolajs Balakleiskis ir pensionēts Daugavpils tramvaju uzņēmuma darbinieks, kuram ir divi lieli vaļasprieki -- dārzkopība un gleznošana. Viņš ar eļļas krāsām iemūžina interesantākās Daugavpils vietas. „Lai gan izstādē var ieraudzīt Lanzarotes salu, ko rotā 300 vulkāni un ko apmeklēju kopā ar dēlu, taču pamatā gleznoju tikai Daugavpils ainavas,” saka mākslinieks savā personālizstādē „Mana pils -- Daugavpils”, kas skatāma līdz septembrim Latgales centrālās bibliotēkas periodikas sektorā.
Sarkanais tramvajs
Gleznās iemūžināts Dinaburgas pilsdrupu makets, kas uzstādīts Daugavas krastā Naujenes pagastā, un Daugavpils cietokšņa aizsargvalnis. Citā gleznā sastindzis Vienības ielā braucošs sarkans tramvajs, ko Rīgas vagonu rūpnīca ražoja pagājušā gadsimta 60. -- 70. gados. Sarkanais tramvajs ir atmiņu caurausta glezna par tramvaja vadītāja un transporta inspektora darbu, saka N. Balakleiskis. Viņš vadījis gan vēsturisko tramvaju „Fēnikss” 1946. gadā, kur uz pakāpieniem mēdza vizināties lieli un mazi, gan Čehoslovākijā ražoto tramvaju „Tatra”. Būdams jau inspektors, Nikolajs apmācījis 8 jauno vadītāju grupas, pavisam 80 jauniešus. Vērtēdams jaunos tramvajus, Nikolajs atzīst -- tie ir jauni, tāpēc patīkami braukt.
Kādā gleznā redzama Svētā Pētera ķēdēs katoļu baznīca, ko no Cietokšņa ielas puses aizsegusi seno māju apbūve - šīs ēkas bija nojauktas 20. gs. 70. gados, atgādina mākslinieks. Glezna tapusi, pateicoties toreizējās viesnīcas „Latvija” skatu laukumam - jebkurš pilsētnieks varēja uzkāpt uz viesnīcas jumta un aplūkot pilsētu no putna lidojuma. „Man iepatikās baznīca, un turpat tapa skice, ko vēlāk uzgleznoju ar eļļas krāsām,” saka mākslinieks.
Visu rakstu lasiet 18.augusta numurā.
