Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados

Mūsdienās atdzimst un top dievnami

Artjoms Stalidzāns

Visas baznīcas Daugavpilī un Daugavpils novadā uzbūvētas galvenokārt pirms gadsimta un pat agrāk, tām blakus dzima, auga un dzīvoja daudzas paaudzes. Taču dievnami tiek celti arī „elektroniskajā” un straujajā XXI gadsimtā, un tas nozīmē, ka tie ir nepieciešami.

Jauns dievnams par godu Latvijas simtgadei

Kopš Jaunās Forštates mikrorajona celtniecības sākuma tajā dzīvo daudz katoļu. Kamēr nebija sava dievnama, nācās braukt uz citiem, līdz 2006. gada 1. oktobrī tika iesvētīta Jēzus Sirds katoļu baznīcas un sāka veidoties draudze. Lielāko daļu finansējuma piešķīra Vācijas katoļu baznīca un citas ārvalstu organizācijas, ziedoja arī pilsētas uzņēmēji un iedzīvotāji. „Sirds ir mīlestības simbols, tāpēc dievnams nosaukts par godu Dieva mīlestībai pret cilvēku. Pašlaik baznīcai ir trīs draudzes – poļu, latviešu un krievu, kopā aptuveni 3,5 tūkstoši cilvēku. Svētdienās dievkalpojumus apmeklē ap 600 cilvēki.  Kompleksa teritorijā ir svētdienas skola, pagrabtelpās ir istabas, kur ēdiena un sniedz palīdzību trūkumcietējiem. Mācītāju mājā dzīvo četri garīdznieki,” pastāstīja Jēzus Sirds draudzes prāvests Andris Ševels.

Pašlaik tuvojas noslēgumam jaunas Dieva Žēlsirdības katoļu baznīcas celtniecība ķīmiķu mikrorajonā, tās atklāšana paredzēta nākamajā gadā. Arī „ķīmijā” nekad nav bijis sava dievnama, ticīgie apmeklē galvenokārt Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas baznīcu. „Ja draudze ir pārāk liela, prāvestam nav iespējas parunāties ar visiem draudzes locekļiem, iepazīt viņus tuvāk un veltīt pienācīgu uzmanību. Mūsu bīskaps Jānis Bulis saka, ka labākā dāvana Latvijai 2018. gadā būtu jauna dievnama atklāšana. Pašlaik notiek iekštelpu apdare un teritorijas labiekārtošana. Bīskaps uzskata, ka dievnamiem ir jābūt vienkāršiem, bez grandioziem gleznojumiem, svētbildēm un grezniem baznīcas priekšmetiem. Pašlaik noformējums ir vienkāršs, lai dievnamu iekārtojums un bagātība nemulsinātu cilvēkus un neradītu apjukumu,” saka Andris Ševels.

Ir arī katoļu dievnama celtniecības projekts Rugeļu mikrorajonā, bet pagaidām tas ir iesaldēts. Prāvests uzskata, ka ir jāizvērtē vēl vienas baznīcas būvniecības nepieciešamība pilsētā, jo iedzīvotāju skaits, diemžēl, sarūk. Daudzi draudžu locekļi aizbraukuši uz ārzemēm. Ja dievnams būs nepieciešams, to noteikti uzbūvēs.

Dievnama vietā var būt tikai dievnams

A. Pumpura skvērā pašreizējā Aleksandra Ņevska pareizticīgo dievnama vietā kādreiz atradās Svētā Ņevas Aleksandra pareizticīgo katedrāle, tolaik pilsētā tā bija centrālā un vienīgā pareizticīgo baznīca. To uzcēla 1864. gadā, dievnams nokalpoja cilvēkiem simts gadus, līdz 1961. gadā padomju vara to slēdza, bet 1969. gadā -- uzspridzināja.

„Aleksandra Ņevska vārdā dievnams un draudze netika nosaukta nejauši – uzvarām bagātajam  karavadonim tiks uzticētas Krievijas impērijas robežas, un visbiežāk dievnamus šajā teritorijā veltīja viņam. Tikai 2004. gadā šajā vietā pabeidza dievnama – pieminekļa celtniecību, kuru izdevās uzbūvēt, pateicoties daugavpiliešu un pilsētas firmu palīdzībai, kā arī Visas Latvijas metropolīta Aleksandra neatlaidībai, pacietībai un pūlēm. Saskaņā ar ieceri, tas ir piemineklis dievnamam – moceklim. Daudzi to sauc par kapelu, taču šeit notiek dievkalpojumi, kristības, apstāvēšana un kāzas. Dievnams, pirmām kārtām, ir tā cilvēki. Parastā svētdienā uz dievkalpojumu atnāk ap 60 cilvēki,” stāsta Ņevas Aleksandra draudzes klēriķis tēvs Aleksandrs Jukimovičs.

Arhitektoniski dievnams atgādina senu karavīru. Daugavpilī uzceltas galvenokārt bazilikas tipa baznīcas – izstiepta kuģa formā (kā Noasa šķirts – glābšanas kuģis). Savukārt šis dievnams veido krustu – tas labi redzams un augšas un iekšpusē, baznīca iekārtota bizantiešu stilā.

Daugavpils novada bagātajā sakrālajā mantojumā pašlaik atdzimst tikai viens dievnams – Svētā Pravieša Elijas pareizticīgo baznīca Maļinovā. „Dievnams tur tika uzcelts pirms 180 gadiem un atradās tālāk ciematā. Vēlāk to pārcēla uz pašlaik ierasto vietu, kur tas darbojās no 1860. līdz 1941. gadam. Sarkanajai armijai atkāpjoties, dievnamu nodedzināja, bet cilvēki bija spiesti lūgties mācītāja mājā. 1944. gadā atkal pāri gāja frontes līnija, un atkal viss tika nodedzināts. Savukārt ugunsgrēkā 2010. gadā nodega pagastmāja, un tās vietā tika nolemts atjaunot dievnamu,” pastāstīja Aleksandrs Jukimovičs.

Galvenie darbi jau paveikti, vēl jāatrisina jautājums par centrālo kupolu un katlu māju. Lielu  palīdzību sniedza ticīgie un Daugavpils novada dome. Pašlaik vēl ir grūti pateikt, kad dievnams tiks atvērts, bet draudzes dzīve jau sākusi atdzimt.

Divtūkstošo gadu sākumā tika veikts Svēto Apustuļu Pētera un Pāvila baznīcas kapitālais remonts Vecajā Forštatē. 2008. gada 12. jūlijā uz dievnama jaunajiem kupoliem uzstādīja krustus.

Draudzei jābūt daudziem plāniem

Vecforštates Nikolaja Patvēruma vecticībnieku baznīca ir pirmais lūgšanu nams Daugavpilī šaipus Daugavai (agrāk bija Grīvā). Sākotnēji dievnams atradās Šūņu ezera krastā, bet XIX gadsimta astoņdesmitajos gados to pārcēla uz pašreizējo vietu. Vēsturiski dokumenti liecina, ka pirmā bijusi tieši Vecās Forštates vecticībnieku draudze. XX gadsimta divdesmitajos gados pie dievnama, tāpat kā pie daudziem citiem tajos laikos, uzcēla zvanu torni, tādējādi baznīca ieguva mūsdienu dievnamiem līdzīgu izskatu. „Daudzi lūgšanu nami ir uzskatāmi par arhitektūras pieminekļiem, jo pēc formas tā ir māja, kurai vēlāk piebūvēts zvanu tornis. Šādu īpatnību izprovocēja varas politika, tāpēc vecticībnieki vienmēr lielāku vērību veltīja iekštelpu iekārtojumam. Svētbilžu skaits, milzīgās svētbilžu sienas vienmēr pārsteidz ārzemniekus un dievnamu apmeklētājus,” stāsta Vecforštates Nikolaja Patvēruma vecticībnieku draudzes priekšsēdētājs Vladimirs Čuprovs.

Nikolaja Patvēruma baznīca bija celta no koka, ar laiku novecoja un tajā vairs nevarēja noturēt  dievkalpojumus. Tad sākās gadiem ilgs dievnama remonts, bet, draudzei par prieku, pērn izdevās to pabeigt. Draudzē ir aptuveni 2000 cilvēku, svētdienas dievkalpojumus apmeklē 100 cilvēki. „Padomju laikos uzskatīja, ka kalpošanai pietiek ar dievnamu, taču tā nav. Draudze dzīvo un virzās uz priekšu, tāpēc tagad mēs plānojam  uzcelt baznīcas māju, pārbūvēt mācītāja māju, labiekārtot dievnama teritoriju, uzcelt saimniecības telpas un darbnīcas. Protams, pagaidām ir grūti pateikt, kad to visu varēs īstenot, jo viss tiek darīts galvenokārt par draudzes ziedojumiem,” stāsta priekšsēdētājs.

Pašlaik dievnamā top jauna piecu līmeņu svētbilžu siena, kurai tiek gleznotas jaunas ikonas. Tas ir diezgan dārgs un darbietilpīgs process. Latvijā ir tikai viens svētīts ikonu gleznotājs – Nikolajs Portnovs, kurš dzīvo Daugavpilī.

Komentāri

21.08.2017 12:45
ods
Vecticībniekiem nav baznīcu. Vecticībnieku dievnami ir lūgšanu nami. To nu gan vajadzētu zināt.
2017. gada 21. novembris
Otrdiena
Andis, Zeltīte
+0.6 °C
daļēji mākoņains