„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 28. marts
Ceturtdiena
Ginta, Gunda, Gunta
+12.9 °C
nedaudz mākoņains

Daugavpils spīdvejs – histērija pilsētas mērogā

Sergejs Kuzņecovs

Saasinātā situācija saistībā ar Daugavpils spīdveju izraisa daudz strīdu. Savu viedokli par notiekošo un spīdveja sistēmu „Latgales Laikam” pastāstīja SK „Lokomotīve” viceprezidents Anatolijs Ziļs.

Par parādiem

„Sezonas vidū mēs vienmēr nācām pie pilsētas vadības, lai apspriestos, atskaitītos, paskaidrotu šībrīža situāciju, kopā izlemtu, kā rīkoties turpmāk. Arī šis gads nebija izņēmums. Jūlija sākumā bija parasta darba vizīte pie pilsētas vadības, bet rezultātā sākās histērija visas pilsētas mērogā, ka klubam ir 260 000 eiro parāds. Mēs pastāstījām, ka šī summa būs sezonas beigās, turklāt ar nosacījumu, ka gan junioru, gan pieaugušo čempionātā un visās kalendārajās starptautiskajās sacensībās startēsim līdz pat beigām. Tobrīd parāds bija divreiz mazāks.

Neviens mums nepateica: „Apstājieties!” Tieši pretēji! Teica: „Nevajag padoties.” Un mēs to arī darām, taču nepatīkama ir situācija, kurā mūs padara par galvenajiem pilsētas līdzekļu izšķērdētājiem. Jā, spīdvejs saņem naudu, taču daudz kas tiek darīts, lai būtu atdeve.

Piemēram, kaut vai šis gads. „Grand Prix” rīkošanai no valsts mēs saņēmām 150 000 eiro, pilsēta nemaksāja neko. Bet ko pilsēta saņēma no spīdveja? „Grand Prix” sērijas sponsoriem, spīdvejistu pārstāvjiem un komandām, kā arī starptautiskajai federācijai, mēs, saskaņā ar līgumu, atdodam 250 biļetes. Tikpat daudz bija arī tūristu. Tie ir vismaz 500 cilvēki, kuriem vismaz viena nakts jāpavada Daugavpilī. Viesnīcas numurs maksā 60—70 eiro, viņiem vajag paēst, daudzi viesi pērk dāvanas, atpūšas klubos, brauc ar taksometru. Viens cilvēks atstāj Daugavpilī vidēji 200 eiro un pat vairāk. Rezultātā pilsētā palika 100 000 eiro.

Sacensības sezonas laikā apkalpo vietējās firmas – apsardze, apskaņošana, ātrā palīdzība, citi pakalpojumi. Sezonā tie ir aptuveni 40 000 eiro. Tādējādi apmēram 180—200 tūkstoši eiro spīdvejs atdod pilsētai.”

Par budžetu

„Mūs apvainoja, ka mēs nepareizi veidojam budžetu, bet – padomājiet paši. Finansējuma pieteikumu mēs iesniedzam oktobrī, bet šajā laikā nav zināms nedz komandu sastāvs, nedz kalendārs. 2016. gada februārī uzzinājām, ka tiek apvienotas divas līgas – 8 komandu vietā būs 11. Trīs papildus sacensības izbraukumā – tie ir vēl 60 000 eiro.

Pērn junioru līgā bija piecas sacensības. Plānojām, ka šogad būs septiņas vai astoņas. Savukārt aprīlī poļi mums paziņoja, ka būs 21 sacīkste. Kā lai to aprēķina?

Savukārt šogad, daudzējādā ziņā slikto laika apstākļu dēļ, apmeklētība bija sliktāka, nekā pagājušajā sezonā, kā rezultātā mēs jau esam zaudējuši aptuveni 60 000 eiro.

Piemēram, esam aprēķinājuši, ka spīdvejists sezonā izcīnīs 130 punktus, bet viņš „atved” vairāk, nekā plānots. Ko darīt? Vai teikt: „Viss, pietiek, plāns ir izpildīts”? Tāpēc pastāv noteikums – sezonas vidū mēs vēršamies pie vadības, lai apspriestu situāciju un, nepieciešamības gadījumā, koriģētu mērķus. Mēs nekad nelūdzam pilsētai naudu. Mēs lūdzam atrast stratēģiskos partnerus ar politiķu starpniecību, jo ne jau visas durvis mums ir atvērtas.”