Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados

„Zaļie” atkritumi ir augsnei draudzīgāki

Egita Terēze Jonāne

Pateicoties pērnajām lapām, salmiem vai sienam, var izaudzēt labu kartupeļu ražu un treknu zāli.

Rudenī lauksaimnieki un mazdārziņu īpašnieki, kuri cenšas saimniekot dabai draudzīgi, dārzus bagātina ar kompostu jeb zaļajiem atkritumiem. Komposts ir veselības garants gan planētai, gan cilvēkam, uzsvēra Amerikas zemes zinātņu maģistrs Maiks Larivē, kurš vada komposta audzēšanas biedrību Memfisā un izpētījis latvāņu apkarošanu Latvijā, šovasar sniegdams priekšlasījumus Latgales lauksaimniekiem.

Audzē zaļo augsni

Maikam pieder neliels dārzs Memfisā, pilsētas centrā, kurā ganās arī vistas un pīles. Šajā platībā netiek lietotas ķimikālijas, tātad tā ir bioloģiska saimniekošana. Šo metodi uztur arī kaimiņi. Lai dārzeņi augtu ekoloģiski tīrā augsnē, Maiks zaļos atkritumus jeb kompostu ne tikai izmanto, bet arī ražo, izmantojot no kafejnīcām un citiem pārtikas ražotājiem savāktos ēdienu pārpalikumus un no privāto māju saimniekiem atvesto nopļauto zāli. Maiks turpmāk plāno iekasēt naudu par šo atkritumu izvešanu.

Vaicāts, kā viņš pārliecināsies, ka produkti vai zāle nav apstrādāta ar ķimikālijām, M. Larivē uzsvēra, ka līgumos tiks uzsvērts, ka izejvielām jābūt ekoloģiski draudzīgām gan cilvēkam, gan dabai. „Gandrīz katra amerikāņa mājas pagalmā ieraudzīsiet komposta kaudzi. Komposta ražošanā izmantojam 72 augus. Mērķis ir ierobežot cilvēkam un videi kaitīgo vielu izmantošanu, nevis tās iznīcināt. Komposts ir draudzīgs mūsu planētai, proti, tas samazina siltumnīcas efektu izraisošu emisiju (SEG) rašanos laukos,” uzsver M. Larivē.

Viņš Latgales lauksaimniekus iepazīstināja ar vairākiem kompostēšanas veidiem.

Augļu dārzu īpašnieki iecienījuši kompostēšanu mulčējot. Proti, nopļautu zāli, koku lapas, mizas, skaidas uzklāj vismaz 8 cm biezumā uz augsnes virskārtas. Maiks atgādināja, ka šādu mulču, piemēram, ogulājiem un augļu kokiem jāuzliek uz saknēm tālāk no stumbra. Tikmēr mazdārziņu īpašnieki kompostu gatavo kastēs vai kaudzēs, tas ir, organiskos atkritumus saber kārtām, pēc tam tos nosedz ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu.

M. Larivē ieteica izmantot arī karsto jeb ātro metodi, proti, bioloģiskos atkritumus saber kaudzē, aplaista ar ūdeni, lai komposts ir mitrs, un regulāri apmaisa. Tādā kaudzē var likt pat nezāles, jo tur uzturētā temperatūra un baktērijas iznīcina visas sēkliņas.

Tikmēr Kalifornijas universitātes metode varētu būt krietni piemērotāka Latvijai, uzsvēra Maiks. Proti, vismaz kubikmetru komposta masas jāsasmalcina, jālaista ar ūdeni un ik pēc trim dienām jāapmaisa. Līdz ar to radīsies augsnei labvēlīgas baktērijas, un kompostu varēs izmantot jau pēc 14 dienām.

Lielām saimniecībām ir piemērota slāņu metode, proti, pļavu noklāj ar zāles un koku lapu komposta apļiem. Vispirms uzber lielo apli, tā iekšienē izveido mazāku apli, kuram vidū uzber citu nelielu apli, kamēr nonāk līdz pļavas centram. Katru komposta apļa līniju uzber vismaz 20 cm platu un 6 cm augstu. Ja tādu metodi izmanto augustā vai septembrī, tad nākamā gada vēlā pavasarī izlaiž mājlopus, lai tie iestrādātu šo kompostu augsnē. Šī metode ļaujot pļavas augsni bagātināt ar vērtīgām baktērijām bez mehāniskas iejaukšanās. 

M. Larivē pauda atzinību tiem Latgales lauksaimniekiem, kuri augsni baro ar zaļo mēslojumu.

Kartupeļi aug zem siena čupām

Maiku uz Latgali atveda ambeļiete, permakultūras popularizētāja Ilze Mežniece. Viņa stāstīja, kā ar ģimeni audzē kartupeļus zem siena kaudzēm. Proti, iestājoties labam laikam, jau aprīļa beigās nopļauj zāli, un saliek kartupeļus rindās. Pēc tam uzber mazliet kūtsmēslu un uzliek virsū 50 cm augstas siena čupas, visbeidzot aplej tās ar vircūdeni vai virsū uzber tikko noļautu zāli.

„Kartupelis, kas palikts zem siena čupas, dod tikpat lielu ražu un ir tikpat garšīgs kā zirga arkla artajās vagās. Arī nezāles neaug. Kartupeļus ar tādu metodi var audzēt divus gadus pēc kārtas. Turklāt lieti noder siena ruļļi, kas pūst lauka malā,” dalās pieredzē I. Mežniece.

Kad kartupeļi ir novākti, augsne, pateicoties slieku darbam, ir uzlabota un irdena, tāpēc tur jaunajā sezonā varēs stādīt kāpostus, gurķus vai tomātus. Vēl pēc 3-4 gadiem tajā pašā vietā izaugs laba burkānu raža.

Ilze Mežniece ir pārliecināta, ka, saimniekojot draudzīgi videi un cilvēkam, nākamās paaudzes mantojumā saņems vērtīgas pļavas un laukus. 

UZZIŅA

  • Komposts ir puvušu organisko vielu maisījums, ko izmanto augsnes uzlabošanai  
  • Tā veidošanā noder kūtsmēsli, svaigi nopļauta zāle, lapas
  • Kompostus var gatavot kaudzēs, kastēs, bedrēs
  • Ja kompostu vēlas saražot nākamajā gadā, jāatstāj „ieraugs” no iepriekšējā gada, jo tur esošās baktērijas paātrinās procesu

 

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.

2017. gada 24. septembris
Svētdiena
Agris, Agrita
+13.4 °C
skaidrs laiks