Latgalē ir daudz īpašumu, ko savulaik pārvaldīja vācu un poļu izcelsmes muižnieki. Viena no šādām muižām atrodas Malnavā, kuras pirmsākumi meklējami vācu dzimtas uzvārdā; 18. gadsimtā to mantoja poļu muižnieki.
Malnavas muiža līdz 1724. gadam piederēja vācu bruņinieku dzimtai – Hilzeniem, kuri uz Latgali pārcēlās 13. gadsimta sākumā. Jānis Hilzens, kļūdams par Inflantijas vaivadijas Viļakas trakta stārastu, no tēva mantoja zemi un muižu 163 777 ha kopplatībā. Jāņa Hilzena meita Jadviga apprecējās ar Janu Šadurski 1774. gadā. Rezultātā Malnavas muiža kļuva par poļu dzimtas Šadursku īpašumu.
Kāzas tika svinētas vērienīgi. Lai kāziniekiem nepietrūktu vīna, tika nolemts blakus vīna namam izrakt lielu bedri, aplikt to ar mālu, bedrē ieliet daudz sulas, un sulas rūgšanas rezultātā tika nodrošināts pietiekams vīna daudzums. Kāzas izdevās. Kāzinieki nāca pie “vīna dīķa” un smēla dzērienu tieši no turienes. Vēlāk dīķis tika paplašināts, tajā ierīkoja strūklaku.
1784. gadā zemes ģenerālmērīšanas laikā Malnavas muiža ar 169 sētām piederēja brāļiem Josifam un Ksaverijam Šadurskiem. Tolaik muižā dzīvoja 950 vīriešu un 793 sievietes.
1842. gadā Ksaverija Šadurska dēli Nikolajs un Vincents īpašumus sadalīja divās daļās – Malnavas un Cecinas (Saļņevas) muižā. Vēlāk Nikolaja Šadurska ģimene pārdeva savu muižu un pameta Malnavu.
Skolas vīna darītava
Malnavas muižas īpašnieki mainījās. 1878. gadā to iegādājās Juliuss fon Rops, 1906. gadā – S.F. Agarkovs. Pirms Pirmā pasaules kara Agarkovs Malnavas muižu pārdeva Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnanta Ivana Svečina sievai Ļubovai. Svečinu pāris Malnavā nedzīvoja. 1920. gada 15. janvārī muižu ieņēma Latgales partizānu pulks.
Agrārās reformas laikā (1920) Malnavas muiža 12 402 ha platībā bija lielākā visā Latvijā, iekļauta valsts zemes fondā. Muižas telpās tika izveidota Latgales lauksaimniecības skola (tagad Malnavas koledža). 1928. gadā ēkai piebūvēja sānu korpusus lauksaimniecības skolas saimnieciskām vajadzībām.
Skolā bija sava vīna darītava, kur ražoja populāro “Malnavas vīnu”. Par pieprasījumu pēc vietējā alkohola, ko tecināja no āboliem un ogām, liecina šādas atsauksmes: “Daudzi Saeimas budžeta komisijas locekļi izteica vēlmi izrakstīt dažas muciņas jūsu gardā vīna, kura garša saglabājas atmiņā kopš pēdējās vizītes. Ir vajadzīgas 3 muciņas, no kurām vienai jābūt piepildītai ar ērkšķogu vīnu, un kuras jānogādā uz Rīgu ne vēlāk par 1. oktobri. A. Kuške, budžeta komisijas tehnisko darbu vadītājs.”
Hitlera vizīte
Otrā pasaules kara laikā muižā atradās kaujinieku grupas “Ziemeļi” štābs. Pats pazīstamākais Malnavas “viesis” ir bijis Ādolfs Hitlers. Vienā no kinohronikām ir redzams, kā fīrers ierodas lidlaukā un pēc tam brauc ar sešriteņu “Mersedesu”. Epizodē ir skaidri pārskatāmi Malnavas muižas parka vārti (4 balti akmens stabi ar dakstiņu jumtu), kuri saglabājās līdz pat mūsdienām. Hitlera vizīte notika 1941. gada 21. jūlijā.
Visu rakstu lasiet 1. septembra numurā.
