Ja nobrūk ceļš, visbiežāk tiek vainoti ceļu būvētāji un viņu darba kvalitāte, taču bieži vien vaina meklējama novārtā pamestu meliorācijas sistēmu sekās – nekoptās upēs, aizaugušos grāvjos. Arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis 31. augustā Latvijas televīzijai atzina, ka plūdos vainojamas novecojušās un aizsērējušās meliorācijas sistēmas.
„Meliorācija, pirmkārt, ir infrastruktūra,” skaidro Latvijas Hidromelioratīvo būvnieku asociācijas pārstāve Angelika Bondare. Latvijā šī nozare ir manāmi novecojusi: speciālistu vidējais vecums ir apmēram 70 gadi, nozarē gadiem nav atjaunoti standarti vai veikti pētījumi. Speciālistu trūkumu viņa pamato ar to, ka jau gadiem Latvijas izglītības sistēma šos speciālistus nesagatavo atbilstošā daudzumā, bet tas, kas veicinājis standartu novecošanos ir klimata pārmaiņas.
„Nekas uz sausāku pusi noteikti nemainīsies,” atzīmē hidrotehnisko būvju inženieris, pretplūdu aizsardzības speciālists Guntis Zilberts. „Latvijā mēs praktiski dzīvojam purvā jeb „uz sūkļa”, jo nokrišņu ir vairāk, nekā tos var dabīgi aizvadīt.” Arī A. Bondare atgādina, ka plūdi pārsteiguši arī iepriekšējo gadu vasarā – pērn Olainē, vēl iepriekš Kurzemē: „Katru vasaru Latvijā ir kāds reģions, kur nolīst liels nokrišņu daudzums, kas izraisa dažādas situācijas – pārrauj, izskalo vai vienkārši sagrauj ceļus.” Turklāt klimatologu pētījumi liecina, ka šie gadījumi nav atkāpes no normas, bet gan realitāte, ar ko turpmāk būs jāsaskaras arvien biežāk, jo nokrišņu kļūs tikai vairāk.
Upēs un notecēs pēdējos gados ieplūst aizvien vairāk fosfora un slāpekļa, kas veicina to ātrāku aizaugšanu, un rezultātā tīrīšana jāveic vēl biežāk. VSIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” apkopotie dati gan liecina, ka no visām valsts nozīmes ūdensnotekām šobrīd tiek uzturēta tika aptuveni viena desmitā daļa. „Ir upes, kas nav tīrītas jau 50 gadus,” uzsver A. Bondare.
Kopumā meliorācijas sistēmu apsaimniekošanas atbildība dalāma trīs līmeņos. Valsts pārziņā ir valsts nozīmes ūdens notekas, pašvaldības atbild par koplietošanas meliorācijas sistēmām, bet par savu teritoriju atsevišķi atbild arī katrs privātīpašnieks. Eksperti norāda, ka problēmas ir visos trīs ķēdes posmos.
Visu rakstu lasiet 8.septembra numurā.
