30. septembrī Bebrenes iedzīvotāji devās uz kultūras nama laukumu, tērpušies svētku drānās, ar lielākām somām un naudas maku, jo notika Miķeļdienas tirgus.
Vēl tirgošanās nebija sākusies, kad paliela rinda izveidojās pēc Bebrenes piemāju saimniecības „Ignaliņi” saimnieces Zaigas Upītes sietajiem sieriem un ceptās ābolmaizes. „Ja jau notiek Miķeļdienas tirgus, tad jāaun kājas un jānāk, lai pārdotu to, kas labi padodas un garšo pašam,” saka siera saimniece. Viņas sarūpētie gardumi tika iztirgoti ļoti ātri. Bebrenieši lepojās, ka saimnieču gardumiem piemīt garša, kas raksturīga tikai Bebrenei.
Marija Ķīta iespēj gan uzdejot, kad skan jautras latgaliešu dziesmas, gan pārdod zeķes, cepures, šalles. Viņa atzīstas, ka turpina iet savas vecmammas pēdās, proti, ada vilnas lietas ar Sēlijas krāšņo ainavu krāsu un sastapto cilvēku stāstu pavedieniem. Marija oktobrī atkal sāks apmeklēt rokdarbnieču kopas „Māra” nodarbības. Tur bebrenietes pie kafijas tases stāsta, kādus jaunus ornamentus ieadīs cimdos un ar ko iepriecinājuši bērni un mazbērni. Marija atklāj noslēpumu -- kad adīkli paņem rokā, visi kreņķi pazūd.
Pilnu rakstu lasiet 6.oktobra numurā.
