Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados

Vienības nams - kultūras cienītāju oāze 80 gadu garumā

VN arhīvs / Dinija Jemeļjanova

Koncertzāļu un citu kultūras celtņu jautājums Latvijā pēdējā desmitgadē nezaudē savu aktualitāti. Kamēr daudzviet Latvijā jaunuzceltās, miljonu vērtās kultūras mājvietas tikai apzina savu auditoriju, Daugavpils Vienības nams, kas pilsētas centru rotā nu jau 80 gadus, par jaunajiem konkurentiem īpaši neuztraucas, jo par savu galveno vērtību uzskata ne tikai pilnas skatītāju rindas, bet arī kuplos mākslas radītāju kolektīvus.

Trio - bibliotēka, teātris un kultūras centrs

Vēsturiski izveidojies, ka ēkas galvenie iemītnieki ir trīs iestādes - Daugavpils teātris, Latgales Centrālā bibliotēka (LCB) un Latviešu kultūras centrs (LKC).

Šobrīd Vienības nama ēkā atrodas arī Daugavpils Tūrisma un informācijas centrs, Šmakovkas muzejs, Latviešu māja, telpas tiek izīrētas arī komersantiem. Vienības nama apsaimniekotājs ir Daugavpils pašvaldības iestāde „Latviešu kultūras centrs”, kas ir viena no vadošajām kultūras iestādēm pilsētā, daudzu, tajā skaitā starptautisku, pasākumu organizētājs, latviskās kultūrvides kopējs un uzturētājs. Cieša sadarbība LKC izveidojusies ar Daugavpils Latviešu biedrību, kas regulāri rīko šeit savus pasākumus.

Latviešu kultūras centrā darbojas 18 kolektīvi, 2 no tiem profesionālie („Daugavpils Sinfonietta” un profesionālais pūšamo instrumentu orķestris „Daugava”).

LKC kolektīvi pārstāv Daugavpili ne tikai reģiona vai valsts, bet arī starptautiskā līmenī. Caur deju un mūziku kolektīvi cenšas skatītājiem radoši atklāt gan latviešu tautas gara mantojumu un tradīcijas, gan visdažādākos mūzikas stilus - no klasikas līdz pat džezam un popmūzikai. Kolektīvi savā dejotpriekā un dziedātprasmē dāsni dalās ar skatītājiem, aktīvi piedaloties pilsētas un valsts kultūras dzīvē.

Kamerorķestris „Daugavpils Sinfonietta”, kas šogad svin 10 gadu jubileju, pretendē uz simfoniskā orķestra statusu. Lai to sasniegtu, nepieciešams nedaudz lielāks dalībnieku skaits. Viens no gados vecākajiem kolektīviem - jauktais koris „Daugava” – pērn atzīmēja 60 gadu jubileju, bet sieviešu korim “Rūta” 2018. gadā būs 50.

„LKC tiešām ir ārkārtīgi spēcīgs organisms. Tas atšķiras no visām pārējām kultūras iestādēm Daugavpilī ar to, ka te koncentrējas milzīgs daudzums kolektīvu,” komentē “Daugavpils Sinfonietta” vadītājs Aivars Broks. Viņaprāt LKC daļēji pat pilda filharmonijas funkcijas, ne tikai eksistējot paši par sevi, bet esot galvenie kultūras dzīves organizētāji pilsētā.

Latviešu kultūras centrs organizē valsts un pilsētas, kā arī gadskārtu svētkus un  koncertus, izglītojošos un izklaides pasākumus, veicina kultūras vērtību saglabāšanu, izplatību un pieejamību, kā arī kultūrprogrammu apmaiņu.

Centra prioritāte ir arī Vienības nama izpēte, popularizēšana un atjaunošana tā vēsturiskajā veidolā.

Šobrīd vēl nākamā gada budžets tiek plānots, bet LKC vadītāja Regīna Osmane cer, ka izdosies piesaistīt finansējumu lielās zāles un mazā balkona kosmētiskajam remontam. Pēdējie nozīmīgākie visas Vienības nama ēkas remontdarbi notika 2010. gadā, kad atjaunota ēkas fasāde un nomainīti logi. Zīmīgi, ka 1937. gadā, kad Vienības namu atklāja, tā bija pirmā ēka Daugavpilī, kur darbojies lifts. Šobrīd gan šis vēsturiskais lifts nestrādā, taču R. Osmane apgalvo, ka esot doma liftu kādreiz atjaunot.

Arī LCB šogad atzīmē savu 80 gadu jubileju, bibliotēka jaunuzceltā Vienības nama telpās apmetās savas pastāvēšanas otrajā gadā. „Manuprāt, mums ir ideāla māja, ideāla atrašanās vieta,” atzīst LCB vadītāja Jeļena Šapkova. Viņa norāda uz ciešo sadarbību un kopīgu dalību pilsētas mēroga pasākumos vai valsts svētku svinēšanā. Bibliotēka ir tā Vienības nama iestāde, kas savas telpas remontējusi visvairāk, piemērojot tās cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. 2009. gadā tur izbūvēts lifts, katru gadu tiek atjaunotas telpas dažādos stāvos, nu atlicis renovēt vēl trešo stāvu.

 Tautu vienotības simbols

Par to, ka arī mūsdienu latvieši ir ne tikai vareni dziedātāji, bet arī klausītāji, liecina pēdējā desmitgadē uzceltās koncertzāles, piemēram, Cēsīs, Rēzeknē, Liepājā. Latviešu kultūras centrā vadītājas vietniece kultūras jomā Sandra Maskaļova neizslēdz, ka daļa daugavpiliešu kļuvuši par “Gora” apmeklētājiem, tomēr par Vienības nama koncertzāles konkurētspēju viņa nešaubās: “Koncertzālei ir lieliska akustika, arī biļešu cenas visnotaļ pieņemamas.” Savukārt pašā Daugavpilī piedāvājums mākslas cienītājiem aug ne tikai mūzikā, bet arī mākslā. Piemēram, jau sesto gadu pilsētā tiek organizēts festivāls „ReStArt”. Dalībnieku ziņā visapjomīgākais ir starptautiskais koru garīgās mūzikas festivāls “Sudraba zvani”, bet lielākās apmeklētāju plūsmas jau piekto gadu pēc kārtas sagaidītas projektā “Muzikālais augusts Daugavpilī”.

S. Maskaļova uzsver, ka lielākais lepnums ir ne vien par organizētajiem pasākumiem, bet arī par kolektīviem un to vadītājiem, kuru darbs veido Vienības nama garu. Vēsturiski Vienības nams celts tā dēvētajos Ulmaņlaikos, lai stiprinātu tieši latviešu kultūras izplatību Daugavpilī, taču daudznacionālisma izcelšana kļuvusi par ēkas un tās iestāžu iezīmi.

Šis gads Vienības namam ir ļoti nozīmīgs ar bagāto pasākumu klāstu, kurā viens no īpašajiem bija Latgales kongresa ietvaros notikušais Tautu forums Daugavpilī. Tā atklāšana notika Vienības namā un kārtējo reizi apliecināja tautu vienotību.

Ne tikai Daugavpils teātrim ir divas trupas – latviešu un krievu – , bet arī LKC kolektīvos darbojas dažādu nacionalitāšu pārstāvji. Izteikti tas novērojams tieši jauniešu kolektīvos, turklāt ne visi dalībnieki ir daugavpilieši. “Ir studenti, kas kolektīviem pievienojas, sabraucot mācīties Daugavpils Universitātē no dažādām Latvijas pilsētām. Daudzi uz kolektīvu mēģinājumiem iknedēļu brauc no laukiem un kaimiņu novadiem,” atzīmē S. Maskaļova.

Kaut gan lielākā daļa kolektīvu pārstāv tautas un klasiskās mūzikas žanrus, mākslinieki šeit izpilda arī džezu un garīgo mūziku. “Kamēr cilvēki iet un mainās -  gan darbinieki, gan apmeklētāji -- kultūras gars turpina dzīvot un augt. Tā ir nepārtraukta tradīciju un nacionālo vērtību saglabāšana un nodošana nākamajām paaudzēm,” saka Sandra Maskaļova.

 Uzziņai

  • 1934. gada 17.augustā Daugavpilī ieradās Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Laukumā, kur tagad atrodas Vienības nams, viņu sveica Daugavpils Latviešu biedrības pārstāvji un lūdza viņa atbalstu nama būvei. Prezidenta atbilde bija īsa un skaidra: „Uz šī laukuma pacelsies Vienības nams!”  
  • Vienības nama celtniecībai no pilsētas valdes tika nopirkta 7000 km2 liela zemes platība.
  • Namu projektējis arhitekts Verners Vitands, kurš sintezējis labākās funkcionālisma un neoklektisma arhitektūras īpašības: plāna racionālu organizāciju un  monumentālus ārskatus.
  • Pamatakmens likts 1936. gada 15.maijā, bet ēka iesvētīta un atklāta 1937.gada 19.decembrī. Būves saimnieciskā vadītāja bija Latviešu biedrība.
  • Vienības nams ir viens no izcilākajiem sava laikmeta arhitektūras pieminekļiem Latvijā.
  • 1996. gadā tam piešķirts valsts arhitektūras pieminekļa statuss.
  • 2009.–2010.gadā Daugavpils pilsētas dome īstenoja renovācijas projektu „Daugavpils vēsturiskā centra dominantes – Vienības nama atjaunošana” par ERAF programmas līdzekļiem.

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.

2017. gada 13. decembris
Trešdiena
Lūcija, Veldze
+1.6 °C
daļēji mākoņains