Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska jau sen vada pašvaldību un lieliski pārzina dažādu novadam svarīgu jomu sasniegumus un problēmas. Mūsu lasītāji bieži zvana, lai pastāstītu par sasāpējušiem jautājumiem vai kaut ko labu, tāpēc pašvaldības vadības viedoklis vienā vai otrā jautājumā vienmēr ir svarīgs. Intervijā ar priekšsēdētāju „Latgales Laiks” aktualizēja jautājumus, kuri visvairāk uztrauca iedzīvotājus.
- Nesen Daugavpils novada partija parakstīja sadarbības līgumu ar valdošo apvienību „Zaļo un zemnieku savienība” (ZZS). Ko no tā iegūs novada iedzīvotāji?
- Pateicoties šim notikumam, mēs ceram īstenot daudzus nozīmīgus projektus. ZZS jau palīdzēja mums Malnavas koledžas Višķu filiāles atbalstīšanā, bērnu nama „Kalkūni” saglabāšanā un citos darbos. Ja mums radīsies kādi problemātiski jautājumi, mēs varam cerēt uz mūsu partneriem. Pašlaik tā ir valsts vadošā partija. Kā redzam, arī pilsēta ir ieinteresēta veidot ciešus kontaktus ar ZZS pārstāvjiem. Tāpēc, ja mums kaut ko vajag, braucam uz galvaspilsētu un vienojamies.
- Pašlaik visi runā par deinstitucionalizācijas (DI) procesu. Kā tas skars Daugavpils novadu?
- DI procesu var attiecināt gan uz pieaugušajiem, gan bērniem. Pirmajā gadījumā ir runa par cilvēkiem, kuriem nepieciešami sociālie pakalpojumi, kuri vēlas justies vajadzīgi sabiedrībai un strādāt. Daudzi dzīvo valsts sociālās palīdzības centros, viņiem ir garīga rakstura traucējumi. Taču viņus pārbauda un pieņem slēdzienu, vai viņi var dzīvot līdzās parastiem cilvēkiem, normālos dzīvokļos, integrēties. Tāpēc tagad mēs apspriežam sociālo dzīvokļu izveides jautājumu. Visdrīzāk, mūsu novadā šādas dzīvojamās platības varētu tikt iekārtotas Kalupē, kur darbojas divi sociālās aprūpes centri un tur iedzīvotāji jau ir pieraduši pie šādiem cilvēkiem.
Otra kategorija ir bērni. Deinstitucionalizācijas būtība -- lai bāreņi un bērni ar īpašām vajadzībām nebūtu bērnunamu ķīlnieki, bet atrastu audžuģimenes. Protams, ne jau visiem bērniem tas izdodas, taču nākotnē iestādes, kurās viņi dzīvo, ir nopietni jāmaina. Ideālā variantā runa ir par pieaugušajiem, kuri paši audzina daudz bērnu. Tādējādi šajā procesā tiek akcentēta attiecību veidošana nevis ar darbiniekiem, bet cilvēkiem, kuri vēlas un spēj palīdzēt. Gan mūsu, gan Ilūkstes novadā cilvēki jau piedalās šādu savienību veidošanā, un tas priecē.
- Daugavpilī beidzot atsākusies Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) tēmas apspriešana. Vai kaut kas līdzīgs ir arī Daugavpils novadā?
- Lielākā daļa novada uzņēmēju strādā lauksaimniecības vai pārstrādes sektorā, tāpēc viņi nevar pretendēt uz iekļaušanu SEZ. Speciālo ekonomisko zonu kritēriji to nepieļauj. Taču speciāli novada uzņēmējiem izveidots Lauku atbalsta dienests, kurš piedāvā ļoti plašu visdažādāko programmu klāstu, tostarp palīdzību tehnikas vai kaut kā cita iegādē. Un tīrumos mēs redzam pārsvarā jaunus traktorus. Tas nozīmē, ka dienests pienācīgi pilda savas funkcijas.
- Runājot par ražotājiem, bez ievērības nevar atstāt Āfrikas cūku mēri (ĀCM). Kā jūs vērtējat pašreizējo situāciju? Vai izdosies uzņēmumam „Latgales bekons” atgriezties ierindā?
- Es domāju, ka uzņēmumam „Latgales bekons” viss būs kārtībā, šeit nav īpaša iemesla uztraukumam. Pavisam nesen tur sāka darbu jauns un moderns gaļas pārstrādes cehs. Protams, viņiem jānogaida pusgada karantīnas periods. Pašlaik „Latgales bekons” meklē vietējos ražotājus, no kuriem varētu iepirkt produkciju. Turklāt uzņēmumā ļoti nopietni domā par tītaru vai aitu audzēšanu. Viņi noskaņojušies ļoti optimistiski.
ĀCM draudi reģionā pastāv arī tagad. Pavisam nesen to konstatēja Vārkavas novadā. Joprojām ir ļoti daudz slimības pārnēsātāju – mežacūku, Latvijā tās ienāk no Krievijas un Baltkrievijas. Ziņojumi par slimiem dzīvniekiem tiek saņemti arī no citiem Latvijas reģioniem. Tāpēc cūku fermu īpašniekiem jāievēro piesardzība.
- Pavisam nesen „Eurostat” birojs publicēja jaunus statistikas datus par bezdarbība līmeni Latvijas jaunieši vidū. Pašlaik tie ir 13,6% -- viszemākais rādītājs beidzamajos piecos gados. Vai novadā to var manīt?
- Par statistiku ir ļoti sarežģīti runāt, jo iedzīvotāji migrē, pārceļas uz pilsētām. Taču droši varu teikt, ka jaunatnes vasaras nodarbinātības programma reāli palīdz jauniešiem gan nopelnīt, gan strādāt. Manuprāt, labākais veids cīņai ar bezdarbu ir profesionāļu sagatavošana.
Gan Latvijā, gan visā Eiropā mūsdienās ir lielas problēmas ar profesionālo izglītību. Jaunieši mācās vidusskolā, pēc tam – augstskolā, bet pēc tam nezina, ko darīt. Tajā pat laikā, Daugavpils un Ilūkstes novada un Daugavpils sadarbības teritorijā ir pietiekami daudz iespēju iegūt labu profesionālo izglītību, un tās ir jāizmanto.
Žēl, ka mūsu jaunieši aizbrauc uz ārzemēm un strādā tur kā nekvalificēti strādnieki. Taču bez izglītības nav nekādu perspektīvu ne Latvijā, ne kaut kur citur. Jāpiebilst, ka jau pašlaik lauku sektorā ir darbaspēka deficīts – trūkst speciālistu un vienkāršu strādnieku. Tāpēc pašvaldība ar stipendiju palīdzību atbalsta pieprasītākās profesijas – veterinārārstus un tehnologus.
- Vēl viens sāpīgs jautājums – skolu optimizācija. Šogad novadā slēgtas trīs skolas. Kas sagaidāms turpmāk?
- Tā notiek visur, visā Latvijā. Iespējams, šī tendence nav skārusi tikai galvaspilsētu un tās satelītpilsētas. Šajā mācību gadā mēs esam zaudējuši trīs skolas – Nīcgales, kā arī Skrudalienas un Tabores pamatskolu. Lai gan pēc visiem kritērijiem sākumskolai (1.—6. klase) jāatrodas iespējami tuvāk mājām, reģionos tas jau izklausās nereāli.
Pašlaik Izglītības un zinātnes ministrijā runā par to, ka skolēnu skaitam klasē jānosaka konkrēti kritēriji. Tas attiecas arī uz vidusskolām. Mēs pagaidām nezinām, kā tas beigsies, taču reforma var izrādīties ļoti sāpīga.
Visu sarežģī tas, ka tuvākajos gados skolās sāks uzņemt no sešu gadu vecuma. Lai cik dīvaini tas arī izklausās, bet pirmajā klasē mūsu bērni, visdrīzāk, ies… atpakaļ uz bērnudārzu tikai tāpēc, ka mums nav sākumskolu. Citādi īsti nav saprotams, kā tieši lai organizē mācību procesu „sešgadnieku reformas” ietvaros. Lielajās pilsētās tas ļaus samazināt bērnudārzu rindas, bet mums tas nav aktuāli. Novadā mēs jau izmantojam skolas kā bērnudārzus, tāpēc mums šādas ministrijas idejas nav īpaši aktuālas.
Tāpat kā agrāk, mēs centīsimies veidot daudzfunkcionālus centrus un maksimāli izmantot labas ēkas tā, lai no tā būtu labums visiem iedzīvotājiem.
- Daugavpilī plāno uzcelt Latvijas simtgades pieminekli. Kā šis notikums tiks atzīmēts novadā?
- Arī Daugavpils novada dome atbalsta pieminekļa uzstādīšanu Daugavpilī, tāpēc tas ir kopīgs projekts. Taču nekādu atsevišķu „novada” monumenta mēs netaisāmies celt.
Simtgades svinības mēs sākām jau šogad – jubilejas zīmē notika Latgales mākslu festivāls „Krāsas karogā” Višķos. Savukārt nākamajā gadā rīkosim Augšdaugavas svētkus. Visi pagasti pašlaik domā, kā iepriecināt un ko izdomāt 2018. gadā. Nav izslēgts, ka nākamgad gadatirgus un novada dienas tiks rīkotas atsevišķi, t.i., kā patstāvīgs liels pasākums.
Mūsu radošie kolektīvi jau pošas Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem – viens koris un Nīcgales, Līksnas, Vaboles, Naujenes dejotāji, divas kultūras centra „Vārpa” grupas gatavojas lielajai skatei, kura notiks jau pēc mēneša. Gribu novēlēt viņiem veiksmi.
