Pamestu un neizmantotu ēku problēma pastāvīgi ir aktuāla ne tikai Daugavpilī, bet arī visā Latvijā. to mēģina risināt dažādi, taču pagaidām ir tikai daži veiksmīgi piemēri. Kā atdzīvināt pamests ēkas, Daugavpilī pastāstīja Mārcis Rubenis un Jāzeps Bikše – nevalstiskās organizācijas „Free Riga” dibinātāji, kura piešķir otru dzīvi pamestām ēkām.
Gētes institūta un DU Reģionālā vācu valodas un Vācijas valstsmācības tālākizglītības centra organizētais pasākums „Tukšās telpas” notika oktobra vidū Daugavpils cietokšņa mazajā pulvera pagrabā. Diemžēl uz tikšanos atnāca tikai daži interesenti.
Visi saka „nē”
„Free Riga” pārstāvju prezentācija sākās ar skarbu, bet reālistisku vēstījumu par pašreizējo situāciju saistībā ar tukšajiem objektiem Latvijā. Daudzus gadus Rīga tika uzskatīta par „pamestu ēku galvaspilsētu Eiropā”, jo neizmantojamo namu skaits bija ļoti liels. Pašlaik šis negodpilnais tituls ticis dažām apdzīvotām vietām Vācijā, taču Rīgā nekas kardināli tā arī nav mainījies. Arī citās Latvijas pilsētās, piemēram, Daugavpilī un Liepājā, nekustamā īpašuma fonds ir visai bēdīgā stāvoklī.
Dažādos valsts reģionos pastāvīgi veidojas iniciatīvas grupas, kuras ir gatavas izmantot pamestās būves dažādām vajadzībām radošajā, sociālajā vai tūrisma jomā. Taču jau savas darbības plānošanas stadijā to lielākā daļa saskaras ar divām lielām problēmām, galvenās no tām ir likumdošanas peripetijas un nekustamā īpašuma saimnieku apātija.
„Visi, gan ierēdņi, gan ēku īpašnieki vienmēr saka „nē”,” savā pieredzē dalās Mārcis Rubenis, „Latvijā daudzus gadus var stāvēt un pūt tukša ēka, bet, ja kāds pēkšņi sāk par to interesēties, tas rada lielas aizdomas. Protams, vissliktāk ir tad, ja īpašnieks atrodas kaut kur ārzemēs, piemēram, Kanādā.”
„Free Riga” galvenais uzdevums ir tukšo ēku apkalpošana ar savstarpēji izdevīgiem nosacījumiem. Nekustamā īpašuma īpašnieks, kurš piekrīt nodot savu objektu organizācijai un tās partneriem, uzreiz iegūst vairākas svarīgas priekšrocības:
- nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi 90% apmērā (pateicoties nevalstiskās organizācijas statusam);
- tiek sakopts ēkas ārējais izskats;
- tiek veikti minimāli remontdarbi, taču īpašniekam nav par tiem jāmaksā;
- nekustamā īpašuma „atdzīvināšana” un reklāma, pateicoties tās jaunajai funkcijai.
Nevalstiskā organizācija un īpašnieks noslēdz pagaidu lietošanas līgumu – kamēr organizācija to izmanto savām vajadzībām, īpašnieks nevar to pārdot vai izīrēt kādam citam. Parasti šī vienošanās tiek noslēgta uz 2—5 gadiem, atkarībā no īpašnieka plāniem. Tukšajā namā var strādāt mākslinieki, tur var ierīkot mākslas galeriju, sociālā ēdnīca, vieta koncertiem, labdarības veikals un daudz kas cits.
Slēptā potenciāla karte
„Free Riga” dibinātāji uzskata, ka vislabākais veids, kā sākt kaut darīt degradētā zonā, ir pilsētas/rajona pamesto ēku kartes izveide un dažu entuziastu iecelšana „kvartāla menedžeru” lomā. Ja būs izveidota karte, pilsētnieki, uzņēmēji un cilvēki, kuriem nav vienaldzīga pilsētas ainava, uzzinās reālo situāciju saistībā ar pamestajām ēkām un to izmantošanas iespējām. Tam var izmantot gan internetu, gan drukātas kartes vai kartītes. Otrajā gadījumā runa ir par pašvaldības atbalstu personām, kuras jau tāpat brīvprātīgi palīdz pilsētas iedzīvotājiem.
Pilnu rakstu lasiet 24. oktobra numurā.
