Piektdien, 27. oktobrī, „Latgales Laika” redakcija sāk tradicionālās tikšanās ar saviem uzticamajiem lasītājiem. Nesen mēs viesojāmies pie vienas no mūsu ilggadējām lasītājām Janīnas Kantātes, kurai 26. oktobrī apritēs 96 gadi.
Janīnas kundze lieliski izskatās, labi orientējas pašreizējos notikumos, ar viņu var runāt par visdažādākajām tēmām, turklāt viņa pilnībā zina četras valodas.
Pa straumi
„Es pati neticu, ka pēc dažām dienām man apritēs 96 gadi. Nevaru saprast, kā esmu nodzīvojusi tik ilgi. Gadi aizskrēja nemanot. Ir gājis visādi, taču vairāk bijis labā. Paldies Dievam, kājas nes un nevienam mani nav jākopj,” sarunas sākumā saka Janīna.
Janīna Kantāne, gaidot mūsu ierašanos, saposusies un atgādina skolotāju, kura uzaudzinājusi nevienu vien simtu skolēnu.
Janīna piedzima 1921. gadā, ģimenē vēl auga brālis un māsa, kuri nu jau aizgājuši aizsaulē. Tēvs Jāzeps bija tvaika lokomotīves mašīnists, bet māte – mājsaimniece. Kara laikā Jāzeps aizbrauca uz Krieviju un trīs gadus par viņu nebija nekādu ziņu. Atgriezās 1944. gadā, bet pēc gada, pārcietis trīs infarktus, nomira.
Gandrīz visu mūžu Janīna nodzīvoja Daugavpilī, dažādās mājās, kuras vēl pirms kara būvēja tēvs. Sākumā dzīvoja Gajokā, Daugavas krastā. Taču 1922. gadā bija lieli plūdi un ģimenes māju aiznesa spēcīgā straume. Tēvs atkal uzcēla māju agrākajā vietā, apgalvodams, ka šāviņš divreiz vienā vietā nekrīt. Taču Daugava daudzreiz lika ģimenei dzīvot bailēs, un tad viņi uzcēla māju Jaunbūvē.
Janīnas māte bija poliete, tēvs – latvietis. Viņa pabeidza četras klases poļu skolā, pēc tam Janīnu pārcēla uz latviešu pamatskolu. Vācu valodu viņa iemācījās okupācijas laikā, loti labi zina arī krievu valodu.
Pēc skolas Janīna iestājās komercģimnāzijā, pēc tam mācījās Daugavpils institūtā, bet pabeidza tikai divus kursus. Turpmākos 45 gados viņa strādāja Daugavpils tirdzniecības pārvaldē.
Pilnu rakstu lasiet 24.oktobra numurā.
