Vairāk nekā desmit gadus pēc nenotikušās krievu skolu reformas politiķi atkal sākuši runāt par izglītību mazākumtautību skolās kā par vājo posmu vienotas nācijas izveidē. Tāpat kā 2004. gadā, arī šoreiz galvenais iniciators pārejai uz izglītību latviešu valodā izrādījās izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, taču tagad viņam palicis ievērojami mazāk saprātīgu argumentu.
Atgādinām, ka 2004. gadā vispārēju sasprindzinājumu izraisīja ideja, ka visām vidusskolām jāpāriet uz izglītību valsts valodā. Taču ideja tā arī netika īstenota tādā veidā, kā bija ieplānota. Mazākumtautību vidusskolas nosargāja t.s. „60% un 40%” tiesības, kas ļāva izglītības iestādēm pašām lemt, kuri priekšmetu tiks mācīti latviešu valodā, un kuri – dzimtajā valodā.
Pirms trīspadsmit gadiem šādai reformai bija ļoti pārliecinošs arguments – mazākumtautību absolventu latviešu valodas zināšanas diezin vai varēja nosaukt par labām. Taču kopš tā laika izglītības metodika ir būtiski mainījusies, un tagad Latvijā nereti dzird runājam, ka krievu, poļu un citu skolu absolventi darba tirgū ir konkurētspējīgāki, nekā viņu vienaudži latvieši. Kāpēc tad šodien atkal aktualizējies vidusskolu reformas jautājums?
„Tā ir tikai kņada”
Izglītības pārvaldes (IP) vadītāja Marina Isupova uzskata, ka ap šo tēmu saceltajai kņadai ir politiskas aizkulises, bet K. Šadurska iniciatīva ir tikai viņa personīgais viedoklis.
„Šai medaļai ir divas puses – politika un pedagoģija,” teica M. Isupova, „politiku es nekomentēšu. Bet, runājot par izglītību, ir acīmredzams kaut kāds farss. Latviešu valodas zināšanu līmenis mazākumtautību skolās ir vairākkārt audzis, turklāt vidusskolas izglītības procesā tā nav nekāda problēma.”
IP vadītāja uzsvēra, ka pagaidām par kaut kādām globālām izmaiņām likumdošanā netiek runāts. Saskaņā ar jaunākajiem grozījumiem, jau nākamajā gadā 12. klašu audzēkņi drīkstēs kārtot eksāmenus tikai latviešu valodā, savukārt pamatskolām šī prasība stāsies spēkā 2020./2021. mācību gadā. Taču jau tagad kārtot vidusskolas eksāmenus krievu valodā vēlas tikai daži audzēkņi.
„Es atbalstu pāreju uz latviešu mācību valodu vidusskolā,” saka Marina Isupova, „jo vidējā izglītība, pirmām kārtām, ir nepieciešama, lai stātos augstskolā, kur viss notiek tikai valsts valodā. Šāds lēmums var likt pārdomāt turpmākās izglītības iespējas tiem, kuri sataisījušies bezmērķīgi nosēdēt skolā no 10. līdz 12. klasei. Mums jau tāpat ir šādu „prātu” pārprodukcija, bet darba tirgū pieprasītu speciālistu joprojām trūkst.”
IP vadītāja vienlaikus atzīmē arī faktu, ka, lai izveidotos vispusīga personība, pamatizglītība (1.—9. klase) bērnam jāapgūst dzimtajā valodā. Turklāt jau no mazotnes bērnam ir kvalitatīvi jāmāca latviešu valoda.
Nulle procentu
„Latgales Laiks” nolēma pārliecināties, vai tiešām vairākums vecāko klašu audzēkņu kārto eksāmenus latviešu, nevis krievu valodā.
Krievu vidusskolas – liceja direktore Irina Paura atzīmē: „Lai gan mūsu skola tiek uzskatīta par mazākumtautību mācību iestādi, izlaiduma eksāmenu rezultāti mums ir vieni no labākajiem valstī. Divpadsmitajā klasē eksāmenus krievu valodā nekārto neviens, t. i. – nulle procentu. Izņemot krievu valodas un literatūras stundas, mums ir tikai divi priekšmeti krievu valodā – informātika un programmēšana. Mēs esam ieinteresēti, lai audzēkņi iegūtu iespējami dziļākas latviešu valodas zināšanas.”
3. vidusskolas direktors Vitālijs Azarevičs: „Divpadsmitajā klasē eksāmenus krievu valodā pie mums neviens nekārto. Es uzskatu, ka nav nekā slikta, ja visas mācības jau pamatskolā notiks latviešu valodā. Valodas zināšanām jābūt sistemātiskām. Taču krievu valoda un literatūra jāsaglabā kā mācību priekšmeti.”
Pilno rakstu lasiet 27.oktobra numurā.
