Ik mēnesi Daugavpils Sociālajā dienestā pēc palīdzības vēršas 3—4 tūkstoši cilvēku. Iestādes vadītāja Nonna Jakubovska pastāstīja „Latgales Laikam”, ar kādām likstām visbiežāk cilvēki nāk un kādas izmaiņas tiek veiktas, lai varētu palīdzēt pēc iespējas vairāk cilvēkiem.
Jauni klientu apkalpošanas centri
Šī gada februārī Lāčplēša ielā 39 atvēra jaunu Sociālā dienesta klientu apkalpošanas centru. Tūlīt pat sākās sūdzības par garajām rindām, kurās nācās gaidīt vairākas stundas. Nonna Jakubovska skaidro, ka pašlaik centrs jau ir mazliet atslogots, jo dienas centra „Saskarsme” telpās (Liepājas ielā 4) darbojas atbalsta centrs. Tur strādā četri darbinieki – trīs pieņem klientus, kuri gaida rindā, bet viens – pēc iepriekšēja pieraksta.
2018. gadā plānots atvērt vēl vienu apkalpošanas centru Šaurajā ielā 23. Šeit vēl jāveic remonts, jāpieņem noteikts darbinieku skaits. Jautājums vēl tiks izskatīts Finanšu komitejas sēdē, kurā apspriedīs Daugavpils 2018. gada budžetu. „Visi jauninājumi tiek ieviesti, lai uzlabotu klientu apkalpošanas sistēmu,” teica Sociālā dienesta vadītāja, „protams, ir labāk, ja cilvēkiem nav jāiet uz vienu vietu un jāgaida vienā rindā, bet viņiem ir iespēja uzdot savus jautājumus tuvāk mājām.”
Sociālā dienesta speciālisti veikuši aprēķinus un sastādījuši grafiku, kurā dienas laikā ir vislielākais klientu pieplūdums. Visu darbu cenšas pielāgot šim grafikam, piemēram, visvairāk cilvēku ir no rīta – no pulksten astoņiem līdz deviņiem. Turklāt, sākot ar novembri, nevienā klientu pieņemšanas vietā, lai nodrošinātu kvalitatīvu apkalpošanu, nebūs pusdienu pārtraukuma, savukārt sociālajiem darbiniekiem būs jauns „slīdošais” grafiks.
Iedzīvotāju - mazāk, naudas – vairāk
Kā liecina Sociālā dienesta dati, palīdzību lūdz aptuveni 23% Daugavpils iedzīvotāju. Visvairāk vēršas ar veselības aprūpi un apkuri saistītos jautājumos. Kā atzīmēja Nonna Jakubovska, sociālā palīdzība parasti tiek sniegta, taču dažkārt lūgumi tiek izskatīti sīkāk: „Ja rodas sarežģīts un pretrunīgs gadījums, Sociālajam dienestam tas rūpīgi jāizvērtē. Lēmumu pieņem nevis viens cilvēks, bet vairāki speciālisti.”
N. Jakubovska uzskata, ka šeit „nostrādā” psiholoģija, jo katrs cilvēks savu problēmu uztver ļoti personiski, viņam tā ir nelaime. Savukārt sociālajiem darbiniekiem vispusīgi jāizpēta problemātiskā situācija, jānoskaidro klienta materiālais stāvoklis. „ne visus lēmumus par palīdzības atteikšanu es pieņemu, dažus materiālus nosūtu pārskatīšanai,” viņa piebilst, „dokumentu izskatīšana ir rūpīgs process.”
Pilnu rakstu lasiet 10. novembra numurā.
