Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados

Reforma paredz reorganizēt vairākas vidusskolas

Publicitātes foto

Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi skolu tīkla pētījumu, kurā nosauktas pilsētas vidusskolas, kur klasē mācās mazāk par 18 skolēniem, un lauku vidusskolas, kur klasē ir mazāk par 15 skolēniem.

Skolu direktori un pašvaldības ir pret

Jānis Belkovskis, Izglītības un zinātnes ministrijas skolu akreditācijas komisijas loceklis un Špoģu vidusskolas direktors, atzina, ka neatbalsta ministrijas vēlmi likvidēt lauku vidusskolas. Viņaprāt, reforma sarežģīs skolēnu dzīvi, jo viņi būs spiesti daudz agrāk celties no rītiem un ceļā uz skolu pavadīt vairāk laika. Direktors šaubās, vai skolēns pēc šādas fiziskas slodzes spēs pilnvērtīgi mācīties. Turklāt pašvaldība, kurai nebūs savas vidusskolas, lielu naudu samaksās savstarpējos norēķinos, kas ir papildus slogs budžetam, saka J. Belkovskis. 

Pētījumu nevar vērtēt pozitīvi, tā ir drīzāk lauku iznīcināšanas programma, uzsver Daugavpils novada domes izpilddirektore Vanda Kezika. Viņa uzskata, ka, piemēram, attāluma kritērijs nav objektīvs, jo pētījumā norādīts ceļš no vienas skolas līdz citai, taču bērnam vēl jāmēro 15-20 km no savas dzīvesvietas līdz skolai.

Valstij skolēnu un skolotāju braukšana uz tālākām skolām un skolēnu autobusu remonts izmaksās dārgāk, nekā mazo lauku vidusskolu uzturēšana, uzsver Indras pagasta pārvaldes vadītāja Ērika Gabrusāne.

Savukārt Bebrenes vispārizglītojošās un profesionālās vidusskolas direktore Ērika Šaršune pieļāva, ka, likvidējot lauku vidusskolu, vecāki bērnus nevedīs uz sava novada vai kaimiņu pašvaldības skolu, bet atdos Rīgas skolās vai ņems līdzi uz ārzemēm. 

Rudzātu piemēram varētu sekot daudzi

Līvānu novadā notiek parakstu vākšana par Rudzātu vidusskolas saglabāšanu, teica Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle. Paskaidrojošajā vēstulē, ko rudzātieši iesniegs Ministru prezidentam, Saeimas deputātiem, Izglītības un zinātnes ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, uzsvērts, ka iedzīvotāji kategoriski iebilst pret šādu reformas virzību un ka grozījumi Izglītības likumā paredz iespēju saglabāt vispārējās izglītības iestādi, ja tā nodrošina kvalitatīvu izglītību. Vēstulē norādīts, ka Rudzātu vidusskolā strādā gados jauni, kvalificēti izglītības nozares profesionāļi, par kuru darba rezultātiem liecina skolēnu sasniegumi, eksāmenu rezultāti. Rudzātu vidusskolas obligāto centralizēto eksāmenu indekss ir viens no augstākajiem valstī, kas apliecina augsto izglītības kvalitāti. Tāpat vēstulē uzsvērts, ka skolas reorganizācijas rezultātā tiks pārkāpts princips, ka izglītības kvalitāte ir galvenais faktors, kas jāsasniedz reformas gaitā. Rudzātieši uzskata, ka šādi īstenota reforma vājinās reģionus un veicinās iedzīvotāju aizbraukšanu, tāpēc pieprasa veikt korekcijas iecerētajā reformas plānā, iekļaujot nosacījumus par izglītības kvalitāti un paredzot valsts budžeta mērķdotāciju saglabāšanu pedagogu darba samaksai skolā ar augstu mācību kvalitāti.

Rudzātu piemēram varētu sekos daudzi, pieļāva G. Kraukle, un atzina, ka arī Līvānu novada pašvaldība atbalsta iedzīvotāju vēlmi saglabāt Rudzātu vidusskolu.

Sarakstā iekļautās Latgales skolas

J. Pilsudska Daugavpils Valsts poļu ģimnāzija, Salienas, Vaboles vidusskola, Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola, Aglonas internātvidusskola, Aglonas, Baltinavas, Bērzpils, Ciblas, Ezernieku, Indras, Kārsavas, Līvānu 2., Maltas 1., Rudzātu, Rugāju novada, Tilžas, Vārkavas, Zemgales, Rēzeknes 3. vidusskola. 

Pilnu rakstu lasiet 10. novembra numurā.

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.

2017. gada 24. novembris
Piektdiena
Velda, Velta
+2.2 °C
apmācies