„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. marts
Piektdiena
Agija, Aldonis
+8.3 °C
apmācies

Vabolē analizēja Latgales pirmās Atmodas darbinieku devumu

daugavpilsnovads.lv

No 9. līdz 10. novembrim Skrindu dzimtas muzejā notika starptautiskā zinātniski praktiskā konference „Latgales pirmās atmodas darbinieku devums Latgales virzībā uz Latvijas valstiskumu”. Konferenci rīkoja Daugavpils novada Kultūras pārvalde, Skrindu dzimtas muzejs sadarbībā ar Daugavpils Universitāti un Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroju.

Konferences zinātnisko tēmu loks sniedza iespēju izzināt Latvijas valstiskuma veidošanās ceļus no lokālās vides skatu punkta. Daugavpils novada kultūrvide glabā atmiņas par īpaši nozīmīgām personībām, kuru domām un darbiem bija izcila nozīme valsts izveidē, īpaši pieminot dzejnieku Raini, brāļus Skrindas un  kooperācijas darbinieku Vili Siliņu. Plašākai sabiedrībai mazāk zināmi arī citi atmodas darbinieki – Izidors Livčāns, Anna Vonoga – Brauere un Antons Maskalāns, kuri darbojās Daugavpils novadā. “Šajā konferencē mēs vēlējāmies salikt šīs sasaistes, ka šie cilvēki bija izcili laikabiedri, viņi pazina viens otru un visi, atbilstoši laikmetam, bija pārņemti ar idejām par Latvijas valstiskumu. Katram no viņiem ir savs devums un ieguldījums valsts izveidē,” norādīja Daugavpils novada Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne.

Konferencē ar zinātniskiem pētījumiem uzstājās tādi zinātnieki kā Henrihs Soms, Lidija Leikuma, Gundega Grīnuma, Valentīns Lukaševičs, kā arī citi vēsturnieki, katoļu garīdznieki un kultūras jomas darbinieki.

Kā klātesošajiem pastāstīja asociētais profesors Henrihs Soms, Latgales kongresā ir piedalījušies vairāki delegāti no Daugavpils novada puses, tomēr lielākā daļa šo cilvēku personības nav izpētītas. Vēsturnieks norāda, ka tas ir apjomīgs darbs, kas nākotnē vēl ir jāveic, tomēr šī interese par pagātni ir pamats šodienai. “Pirms simts gadiem galvenā sarunu tēma bija atbilde uz jautājumu, kāda būs Latgales nākotne. Vai pēc simts gadiem mēs esam atraduši formulu, kā Latgalei būs stiprai? Mēs joprojām esam ceļā un meklējumos. Mūsu šodienas mērķis ir tāds pats, kā pirms simts gadiem – stipra Latgale un stipra Latvija, tomēr mums šis ceļš vēl ir ejams, jo 100 gadi ir tikai neliels nogrieznis lielajā vēsturē,” tā Dr.hist. Henrihs Soms.

Konferences laikā notika arī Latgales Kultūrvēstures muzeja izstādes „Pāri slieksnim” un  Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ceļojošās izstādes  “Latgales kongresam-100” atklāšana.  Tāpat interesentiem bija iespēja apmeklēt Daugavpils Raiņa 6.vidusskolu un Raiņa māju Berķenelē. “Mūsu novads, kas ir lauku novads un ir ļoti attāls no lielajiem kultūras centriem, tomēr glabā sevī ļoti nozīmīgas vēsturiskas pēdas, kas ir liels iedrošinājums šeit strādāt, domāt un attīstīt novadu un tās kultūru,” noslēgumā piebilda I.Mukāne.