Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados

Kas sadārdzina pienu ceļā no zemnieka līdz veikalam?

Iļja un Lilija Vasiļoviči jau 20 gadus piena produktus ražo tiešajai pārdošanai tirgū // Foto: Egita Terēze Jonāne

„Latgales Laika” lasītāji bieži pauž izbrīnu, kāpēc piens veikalā ir dārgāks par pienu, ko lauksaimnieks nodod piena kombinātam. Pēdējais cenu skrējiens augšup reģistrēts sviestam. Lasītāji atzīst, ka šis produkts tuvojas zelta cenai. Piena nozares un tirdzniecības pārstāvjiem jautājām, kas rosina šo cenu kāpumu.  

Katrs savā barikāžu pusē

Indras z/s „Ezersētas” saimnieki Lilija un Iļja Vasiļoviči piekrīt, ka atšķirīgu cenu pienam uzliek gan veikalnieki, gan zemnieki, kas pienu realizē tiešajā tirdzniecībā. Un atšķirība ir liela. Piemēram, oktobrī piena litrs lielveikalos maksāja vidēji 1-1,12 eiro, bet piensaimnieki saņēma vidēji 31,8 centus par litru. „Visi runā, ka tāds ir brīvais tirgus. Kā zemniekam pelnīt šajā tirgū - ražot pieprasītus produktus par daudzmaz pieņemamu cenu. Mēs pārdodam visu - pienu, sviestu, biezpienu, krējumu, sieru. Uzliekam cenas, kas daudzmaz atbilst veikala cenām,” pastāstīja Lilija. 

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs uzsver, ka pircējam pareizā aina par piena cenām veikalos rodas tad, ja viņš atrēķina PVN likmi. „Pēc tādas analīzes jāsecina, ka uzcenojums veikalos nav liels. Piena cenas pieaugums rodas pie pārstrādātāja, jo tas ražo produktu ar augstu pievienoto vērtību. Jāiestarpina, ka piena nauda, ko saņem zemnieks, nav aplikta ar PVN,” teica H. Danusēvičs.

Eksporta tirgū sarukušas piena produktu cenas, bet Latvijā notiek pretēji - piena produkti kļūst dārgāki, jo šīs cenas diktē lielveikalu monopols, uzskata a/s „Preiļu siers” prezidents Jāzeps Šņepsts. „Tāda ir valsts politika, bet cieš zemnieks un pārstrādātājs. Ar to cīnīties nav iespējams. Jāturpina strādāt,” uzsvēra uzņēmējs. 

Lielveikalos piena produktu cenas aug katru mēnesi, diemžēl, veikalniekiem nerūp, cik maksā piens, ko pārdod zemnieks, atzina Latvijas piensaimnieku centrālās savienības prezidents Jānis Šolks. „Zemnieks un pārstrādātājs ir vienā laivā. Piena cenā, ko ir noteicis piena kombināts, nav iekļauti, piemēram, transporta izdevumi. Pārstrādātājs, kurš domā arī par zemnieku, šīs izmaksas sedz no sava maka. Veikalnieki domā tikai par peļņu,” teica J. Šolks.

Silvija Dreijere, Latvijas lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centra Lopkopības nodaļas vadītāja, informēja, ka Latvijā sviesta un vājpiena pulvera cena ir augstāka par vidējo citās ES dalībvalstīs, tikmēr piena cena, ko noteikuši pārstrādātāji, ir vidēji par 4 centiem zemāka. Turklāt Grieķijas, Īrijas lauksaimnieki saņem pat vairāk nekā 38 centus par litru. Viņa uzskata, ka veikalnieki un piena kombināti pelna, pateicoties zemnieku sašķeltībai un nespējai vienoties.

Indrēniešu labais piemērs

Piena cenu svārstības un citas krīzes var apiet, attīstot mājražošanu, saka Lilija un Iļja Vasiļoviči, kuri jau vairāk nekā 20 gadus ražo piena produktus tiešajai tirdzniecībai Daugavpils tirgū. Viņi šobrīd mājražojumus tirgo par tādām pašām cenām, kādas ir lielveikalos. „Sviests varbūt ir nedaudz dārgāks. Bet mēs nevaram uzlikt zemākas cenas, jo ir ieguldīts liels darbs. Pircēju rinda stāv jau pusstundu pirms mūsu ierašanās. Dažās stundās izpērk visu,” saka Lilija.

Sākoties piena cenu krīzei deviņdesmitajos, Indras piensaimnieki sāka pienu pārstrādāt. „Ja pats esi saimnieks, vari atrast risinājumu jebkurai problēmai, neesi atkarīgs no tā, kas notiek piena tirgū. Ja zemes būtu vairāk, turētu lielāku ganāmpulku,” saka Iļja. Lilija stāsta, ka 17 govju ganāmpulks dod tik daudz piena, ka daļa pārtop tradicionālajos vārītajos sieros, biezpienā, krējumā un sviestā, bet pāri palikušais piens tiek pārdots Jēkabpils piena kombinātam. „Piena cena ir uzlēkusi no 14 centiem, ko saņēmām pērn rudenī, līdz 28 centiem šovasar. Tas ir par diviem centiem vairāk nekā septembrī. Ļoti laba piena cena,” saka saimniece.  

Pēc zemnieku novērotā, pieprasīts ir piens, tradicionālais vai vārītais siers bez piedevām, mājas sviests un biezpiens. // freeimages.com

Lauksaimniekiem mājražošana esot glābējsalmiņš krīzes apstākļos, taču apgrūtina  lielā papīru birokrātija, savukārt PVD prasības, ka piena mājā jābūt karstajam un aukstajam ūdenim, mazgājamām sienām un grīdām, un traukiem, izpildāmas viegli. „Grūtāk ir pirmajā gadā, pēc tam pierodi un strādā ar prieku. Sieru un citu piena produktu niša ir brīva, pieprasījums liels, pēc mūsu sieriem stāv rinda, pieprasa vairāk, taču nav vairs tie gadi, lai ražotu daudz. Vienai tirgus reizei saražojam 20 kg sviesta, 20 kg biezpiena un 10 kg siera,” teica L. Vasiļoviča.

„Ezersētas” saimnieki nopelnīto naudu iegulda meitas izglītībā un jaunā lauksaimniecības tehnikā. Strādā bez kredītiem un ES atbalsta finansējuma. Kad atbrauc abi dēli, kuri strādā ārzemēs, ģimene sēžas pie saimes galda, kuru rotā Lilijas sietais siers. „Nav ko kreņķēties, jādzīvo bērniem un savam priekam,” saka Vasiļoviči, novēlēdami piensaimniekiem veselību un labu piena naudu.

 

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.

2017. gada 24. novembris
Piektdiena
Velda, Velta
+2.2 °C
apmācies