„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. marts
Piektdiena
Agija, Aldonis
+11.8 °C
apmācies

Brāļu Skrindu dzimtenē runāja par izciliem latgaliešiem

Vladislavs Malahovskis izpētījis, ka Francis Trasuns bija populārāks par Valsts prezidentu // Foto: Egita Terēze Jonāne

Pateicoties starptautiskajai konferencei par Latgales pirmo atmodas darbinieku devumu Latgales virzībā uz Latvijas valstiskumu, Vaboles pagasts un Daugavpils novads tiks ierakstīts Latgales vēstures grāmatās. To 9. un 10. novembrī atzina šīs konferences dalībnieki, kuri bija sabraukuši no Rīgas, Rēzeknes, Sanktpēterburgas (Krievija), Daugavpils, lai atklātu Pētera Miglinieka, Franča Trasuna, Franča Kempa, brāļu Skrindu un citu izcilu latgaliešu devumu savas tautas izglītošanā un labklājībā.

Populārāks par Valsts prezidentu

Politiķis Francis Trasuns bija populārāks par Valsts prezidentu, proti, 2. Saeimas vēlēšanās, kurās piedalījās vairāk nekā 100 partijas, par F. Trasunu fiksēti 12 000 pieraksti, kurus varēja veikt par jebkuru deputātu kandidātu jebkurā sarakstā. Tikmēr Kārlis Ulmanis un Jānis Čakste saņēma ap 5000 šādu pierakstu, bet Rainis -- vairāk nekā 4000. To izpētījis Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesors, vēsturnieks Vladislavs Malahovskis.

F. Trasuns organizēja 1917. gadā Latgales kongresu, bija ievēlēts Saeimā, dibinājis un vadījis Latgales kristīgo zemnieku savienību, vēlāk izveidoja jaunu politisku spēku -- Latgales demokrātu partiju, kas sadarbojās ar sociāldemokrātiem. Taču reti kurš zina, ka, strādājot 2. Saeimā,  F. Trasuns tribīnē kāpis vairāk nekā 200 reizes, viņš sevišķi aktīvi debatējis par saimnieciskajiem, izglītības un ārpolitikas jautājumiem un iestājies pret laulības šķiršanu. Tikpat interesanta ir vēstures liecība, ka pagājušā gadsimta 20. gados vairākās Latgales skolās F. Trasuna fotogrāfija atradusies goda vietā.

Gan ciemiņi, gan vabolieši lepojas ar novadnieku brāļu Skrindu devumu, teica viņu vārdā nosauktā muzeja vadītāja Anna Lazdāne, kura muzejā organizēja plašu un saturā bagātu ekskursiju.

Konferences klausītāji varēja atklāt jaunus zināšanu apvāršņus citu kultūras un sabiedrisko darbinieku biogrāfijās. Literatūrzinātniece Gundega Grīnuma runāja par politiķa, Latgales kooperācijas pamatlicēja un žurnālista Vija Siliņa un dzejnieka Raiņa sadarbību, pakavēdamās ilgāk pie Randenes (Kalkūnes pagasts) fenomena. Rainis ieradās Randenē četru gadu vecumā kopā ar vecākiem un māsu. Māja nav saglabājusies, taču tur uzstādīts piemiņas akmens. Turklāt ir saglabājies cits,  vērtīgāks, piemineklis -- Raiņa dzeja un dienasgrāmatas, kurās viņš stāsta, ka Randenē piedzīvojis Daugavas plūdus, iepazinis plostnieku darbu, plūcis puķes Daugavas pļavās, lai tās dāvinātu māsai un mammai.

„Lai gan Rainis Randenē pavadīju vien trīs gadus, tomēr viņš saglabājis siltas atmiņas par Randeni, kuras atspoguļojis autobiogrāfiskajā epā „Saules gadi” un darbā  „Radāmās domas”. Rainis atceras, ka tēvs, Randenes muižas nomnieks, bija labs lauksaimnieks, piegādāja dārzeņus un sienu Daugavpils cietokšņa garnizonam. Kad 1906. gadā Rainis slepus bēga uz Šveici, viņš nedēļu dzīvoja Randenē. Bez šaubām, vieta ietekmē personības veidošanos. Rainis, dzīvodams no bērnības multietniskā vidē, bija atvērts pasaulei. Turklāt viņš ne tikai ņēma no pasaules, bet deva arī pasaulei atpakaļ. Rainis bija vesels kosmoss,” pastāstīja G. Grīnuma. 

Savukārt Raiņa Daugavpils 6. vidusskolas latviešu valodas skolotāja Iveta Vasitova dalījās pieredzē, kā bērnos sēj patriotisma sēklu ar Raiņa daiļrades starpniecību. Viņa gan atklātajā stundā, gan konferencē uzsvēra, ka Raini var prezentēt mūsdienīgi, tas ir, veidojot kopā ar bērniem videofilmas, iestudējot teātra izrādes un vadot teatralizētas stundas citu skolu skolēniem, kā arī organizējot lasījumus par Raini. 

Radio un TV runā latgaliski

Konferencē tika runāts par latgaliešu valodas pielietojumu mūsdienās. Nacionālo bruņoto spēku kapelāns Raimonds Krasinskis pastāstīja, ka 2017. gadā jūtams latgaliskā uzplaukums, proti, latgaliešu valodu un kultūru popularizē televīzija,  radio, interneta portāli, teātri, biedrības un apmēram 20 grupas. Tāpat latgaliski runā arī katoļu baznīcā, pagastu pārvaldēs, Latvijas armijā, latgaliešu valodas vasaras nometnēs u.c. Bet par drukāto vārdu latgaliski jeb grāmatām, tostarp lūgšanu izdevumiem latgaliešu valodā rūpējas katoļu baznīca un Latgales kultūras centra izdevniecība, ko vada Jānis Elksnis. Populārais Latgales nemateriālais mantojums, kas paliks nākamajām paaudzēm, ir teātra izrāde „latgola.lv” un „Ontons i Anne”, mūzikas kolektīvu „Dabasu Durovys”, „Rikši”, „Laimas muzykanti”, „Dvinskas muzikanti” u. c. dziesmas, Ingas Ābeles grāmata „Klūgu mūks”, raidījumi „Citaidi latviskais” un „Kolnasāta”, latgaliski rakstīto ziņu portāls www.lakuga.lv utt.   

Daugavpils novada Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne pastāstīja, ka visi pētījumi, atziņas tiks iekļautas konferences krājumā, un pateicās konferences atbalstītājiem -- Kultūras ministrijai, Latgales Pētniecības institūtam, Daugavpils novada domei un Vaboles pagasta pārvaldei.