„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. marts
Piektdiena
Agija, Aldonis
+8.8 °C
apmācies

Daugavpilī ir skolotāju – vīriešu deficīts

Aleksandrs Rube

Jēdziens „skolas pedagogs” cieši asociējas ar sievietēm. Skolotāju – vīriešu visos laikos ir bijis maz, arī tagad situācija nav mainījusies. Kā liecina Izglītības pārvaldes (IP) statistika, Daugavpils skolās un bērnudārzos par skolotājiem strādā 120 vīrieši, t.i., tikai 7% no kopējā pedagogu skaita (vairāk nekā 1600).

Šogad Daugavpilī sākuši darbu 20 jauni pedagogi, un viņu vidū nav neviena vīrieša. Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova, sveicot kolēģus Skolotāju dienā, jokojot teica: „Acīmredzot, jārīko centralizēts vīriešu iepirkums.”

Jaunie skolotāji – mazākumā  

Daļa no 120 stiprā dzimuma pārstāvjiem ieņem vadošus amatus, taču vairākums strādā par skolotājiem, turklāt 2—3 darba vietās. Lielākā daļa vīriešu strādā bērnu un jauniešu centrā „Jaunība”, 13. vidusskolā, logopēdiskajā internātskolā un dizaina un mākslas skolā Saules skola.

Pirmām kārtām, vīrieši māca informātiku, fiziku, matemātiku, pasniedz sporta stundas, kā arī strādā interešu izglītības jomā. Galvenokārt tie ir vecākās paaudzes pārstāvji (40+), savukārt vecumā no 20 līdz 30 gadiem par skolotājiem pilsētā strādā tikai 18 vīrieši. Visvairāk jauno pedagogu – vīriešu ir 3. vidusskolā.

Sieviete – līdere pret pašas gribu

Marina Isupova atzīmē, ka skolotāju – vīriešu deficīts izglītības iestādēs ir nopietna problēma, kura ietekmē ne tikai skolēnus, bet arī pedagoģisko kolektīvu. Pirmkārt, tas ir tāpēc, ka beidzamajās desmitgadēs sievietes loma Latvijā nemaz nav mainījusies – viņa joprojām ir līdere ģimenē.

„Harmonijai un līdzsvaram jābūt itin visur. Bet, diemžēl, visbiežāk tieši māte pilnībā uzņemas atbildību par visu, kas notiek ģimenē. Līdzīga situācija veidojas arī skolā, kur priekšstatu par zinātni, morāli un dzīves mērķiem rada galvenokārt sievietes,” atzīmē M. Isupova. Tas ir saistīts gan ar tēvu apātiskumu, gan ar to, ka daudzās ģimenēs tēva nav un māte audzina bērnus viena pati. Skolā neizdodas izveidot pareizas uzvedības paraugu un priekšstatu par īstu vīrieti, jo arī šeit stiprais dzimums ir mazākumā. Arī tas ietekmē pedagoģiskā kolektīva darbu – ja ir vīrieši, veidojas cita gaisotne, cita pieeja darbam utt.

Uz jautājumu, kā motivēt vīriešus, lai viņi strādātu skolā, Marina Isupova atklāti atbild, -- izglītības iestādē cilvēks vienmēr var cerēt uz attīstību un pašapliecināšanos, bet uz labu atalgojumu – ne. Mūsdienu jaunatne to lieliski saprot, tai ir svarīgas materiālas vērtības. Tāpēc vīriešu skaits mācību iestādēs ar katru gadu samazinās.

Pilnu rakstu lasiet 17. novembra numurā.