Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados

Kas traucē romiem integrēties sabiedrībā

Ambeļu pagasta centrā dzīvo Aleksandrs Beinarovičs ar četriem pusaugu bērniem. Viņš pieder romu tautībai un oficiālās sarunās mudina saukt viņu par čigānu, jo šis vārds viņam patīk labāk.

Savus dēlus Andreju (10 gadi), Nikitu (7), Iļju (5) un Timuru (3) Aleksandrs audzina viens pats, jo ir šķīries. Pašlaik remontē savai ģimenei nopirkto māju. Ēkai jau ir jauns fasādes krāsojums, izremontēta bērnu un viesu istaba, bēniņi, gandrīz uzspodrināta virtuve un vannas istaba.

„Es uzaugu deviņu bērnu ģimenē. Tēvs nomira agri, taču mamma mūs izskoloja un izaudzināja. Viņa bija svēta sieviete. Mamma iemācīja strādāt, cienīt vecus cilvēkus, mīlēt bērnus. Tāpēc nepametu bērnus likteņa varā. Satiekos arī ar četriem pieaugušajiem bērniem, kuri piedzima pirmajā laulībā. Meita ar vīru dzīvoja te, tagad abi strādā un dzīvo pilsētā, taču plāno atgriezties pie manis. Tāpēc drīz remontēšu otru mājas daļu. Es neesmu bagāts materiālā ziņā, taču esmu bagāts ar bērniem,” pastāstīja Aleksandrs.        

Savus bērnus viņš atdeva mācīties Aleksandrovas internātpamatskolā: „Bērniem ir mobilie tālruņi, viņi zvana katru dienu, stāsta, ka patīk gan skola un skolotāji, gan ēdiens un internāts. Pirms tam viņi mācījās Špoģu vidusskolā, taču man šobrīd nav tik daudz naudas, lai varētu viņiem sagādāt labas brokastis un vakariņas katru dienu. Viņi valkā tikai jaunu apģērbu, apavus, es nepērku lietotas preces. Kad puikas ir mājās, cepam picas, ēdam saldumus, visu to, kas garšo bērniem. Andrejs ir liels palīgs, māk gatavot, pieskata mazos brāļus. Bērni mani žēlo, saprot, ka viņus audzinu viens pats. Mēs ejam baznīcā, jo Dievs patiešām palīdz.”

Kad nākamgad apsēs dārzus, Andrejs, ieguvis NVA bezdarbnieka kursos daudzas prasmes un sertifikātus, brauks stādāt uz ārzemēm, lai pelnītu naudu bērnu izglītībai un mājas remontam, tikmēr vecākie bērni Roza, Rada, Aleksandrs un Fatima, kuri tēvam uzdāvinājuši jau 6 mazbērnus, pieskatīs puikas. „Jāpabeidz mājas remonts. Pirkšu zirgu, jo čigāns bez zirga nav čigāns. Zirgs noder dārza darbiem un svētkiem. Vēlos, lai bērniem nekā netrūktu, lai viņi izaugti par strādīgiem, labiem cilvēkiem,” saka Aleksandrs.

Ambeļu pagasta pārvaldes sociālā darbiniece Janīna Gaidele teica, ka Aleksandrs ir atbildīgs tētis. Bērni vienmēr saposti, arī mājās valda kārtība. Ģimenei ir trūcīgās ģimenes statuss, un pašvaldība maksā pabalstus, tomēr Aleksandrs strādā pagaidu darbos celtniecībā vai lauksaimniecībā, kopj dārzu, pēc tam dārzeņus saliek burciņās ziemai.

 Bērni nekavē stundas

Špoģu vidusskola vairākus gadu desmitus veiksmīgi izglīto arī romu bērnus. Skolas direktors Jānis Belkovskis pastāstīja, ka šogad vispārizglītojošajā vai speciālajā izglītības programmā mācās septiņi čigānu bērni. „Romu bērni nekavē stundas un cenšas mācīties savu iespēju robežās. Mums ir laba sadarbība ar vecākiem,” uzsvēra direktors. Pēc viņa novērotā, tiek vispārināti dažādi aizspriedumi, tāpēc cilvēki grūti saprotas ar romiem. „Čigāni, iespējams, nav tik turīgi, kā citi, bet viņi par saviem bērniem ļoti rūpējas,” uzsvēra J. Belkovskis.

Vaicāts, kāpēc čigāni neintegrējas sabiedrībā, A. Beinarovičs teica, ka cilvēki aizmirsuši, ka arī čigāns ir tāds pats cilvēks ar divām rokām, divām kājām un divām acīm. Čigāniem jāmācās, bet sabiedrībai čigānus ar viņu tradicionālajām dziesmām un dejām, kuras patīk visiem, jāiesaista pasākumos, atzīst Aleksandrs.  

 Sabiedrība neizprot čigānus

Pirms dažiem gadiem Vaboles Skrindu dzimtas muzeja vadītāja Anna Lazdāne un vecākā speciāliste Ilze Ozoliņa pētīja Kalupes čigānu tradīcijas, tostarp kāzas, bēres un sadzīvi. „Mūsu uzrunātie čigāni bija ļoti komunikabli. Viņi ir kopti cilvēki un dzīvo sakoptā vidē. Viena daļa sabiedrības romus nepazīst, lai gan čigāni var bagātināt mūs ar savu dziesmu un deju kultūru,” atzina I. Ozoliņa. 

Biedrība „Sabiedriskās politikas centrs „Providus”” publicējis Bēnes vidusskolas vēstures un tiesību zinātņu skolotājas Savīnes Kolomenskas pētījumu par to, kas traucē romiem integrēties sabiedrībā. Viņa min vairākus iemeslus -- zemais izglītības līmenis, diskriminācija, objektīvas informācijas trūkums par romiem, negatīvi stereotipi.

Tomēr skolotāja atradusi „receptes”, kā romi varētu integrēties sabiedrībā. Piemēram, viņa min, ka čigāniem ir jādod pašizteikšanās un pašiniciatīvas iespēja -- kamēr romi netiks cienīti un pieņemti kā pārējās tautības, integrācija nebūs iespējama. Tikai čigānu sabiedrības līderu darbs, izglītojot savus tautiešus, var panākt čigānu tautas ekonomisko un politisko integrāciju, protams, ja šiem centieniem būs Latvijas valdības atbalsts, teikts pētījumā.  

Sociālā integrācijas fonda 2015. gada pētījumā „Romi Latvijā” uzsvērts, ka skolās jāievieš skolotāju palīgi un psihologa un logopēda konsultācijas romu bērniem, kā arī jāpiedāvā apgūt praktiskas iemaņas. Savukārt, lai sekmētu čigānu nodarbinātību, jānosaka minimālā romu kvota pašvaldībās, kurās šīs tautības ilgstošo bezdarbnieku ir visvairāk, tāpat jāpiedāvā neformālās izglītības programmas (kurpnieks, groziņu pinējs utt.) un jārod sadarbība ar potenciālajiem darba devējiem un jāpopularizē romu nodarbinātības labie piemēri. 

  

UZZIŅAI

·        Pirmie čigāni Latvijā ienāca 15. gadsimtā no Lietuvas. Viņu galvenā nodarbošanās bija zirgu pārdošana.

·        2015. gadā Latvijā 7796 iedzīvotāji reģistrējušies kā romi jeb čigāni. Latgalē lielākās čigānu kopienas ir Daugavpilī un novadā, kā arī Krāslavā.

·        2015. gadā ienākumi uz vienu romu ģimenes locekli bija 61--136 eiro mēnesī.

·        Latvijas čigāni runā četros dialektos -- divos „lotfitka roma” jeb Kurzemes un Vidzemes latviešu čigānu dialektos, un viņus dēvē par latviešu čigāniem, bet Latgalē dominē „xaladitka roma” jeb ziemeļkrievu dialekts un Baltkrievijas čigānu dialekts. 

·        Latvijā romiem ir sava ābece, romu—latviešu--romu vārdnīca, reliģiskā literatūra romu valodā. Darbojas vairākas biedrības.

·        67,6% romu nestrādā.

·        36,5% romu ir pamata izglītība, 48,9%  -- zemāka par pamata izglītību, 3,5% profesionālā izglītība. Rakstīt un lasīt prasmju nav 20% romu.

·        99,4% romu bērnu vecumā no 7 līdz 16 gadiem apmeklē skolu, taču aptuveni 20% nepabeidz skolu.

 (Avots: SIF, CSP un „Providus”)

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.

2017. gada 13. decembris
Trešdiena
Lūcija, Veldze
+1.8 °C
daļēji mākoņains