Ideja reformēt Latvijas izglītības sistēmu, sūtot 1. klasē sešus gadus vecus bērnus, aktualizēta vairākkārt, taču dažādu iemeslu dēļ Saeima savu akceptu jaunam obligātajam vecumam, kad jāsāk pamatizglītības apguve, nav devusi. Arī šoreiz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) reforma Kārļa Šadurska vadībā šķietami iebuksējusi un solītais atlikts līdz 2019./2020. mācību gadam. Tomēr, ja valsts līdz tam arī izstrādās jauno sistēmu un pašvaldības spēs nodrošināt apstākļus tās ieviešanai, jautājums, kas satrauc vairāk, nekā šīs reformas tehniskā puse, paliek nemainīgs: vai sešgadnieki ir gatavi mācībām pirmajā klasē?
IZM dati liecina, ka jau šobrīd valstī vidēji 10% sešgadnieku uzsāk skolas gaitas 1. klasē. Lēmumu pieņem vecāki, un brīvprātības principu IZM sola saglabāt arī pirmajā reformas ieviešanas gadā, tāpēc šobrīd gan sešus, gan piecus gadus veco bērnu vecāki varēs savas atvases pirmajai skolas dienai gatavot pēc ierastā modeļa.
Tam, ka pat viens gads bērna attīstībā ir nozīmīgs laika sprīdis, piekrīt visas iesaistītās puses. Reformas ieviesēja, IZM, gan to vērtē no cita aspekta, proti -- skolas solā nevajadzētu sēdēt deviņpadsmitgadīgiem jauniešiem.
Visu rakstu lasiet 5. decembra numurā.
