Veselības nozare kā viena no valdības prioritātēm jau saņēmusi nepieredzēti lielu finansējumu -- 1,1 miljardu eiro 2018. gada budžetā. Tomēr reformas šajā nozarē vēl nav beigušās, jāpieņem jaunais veselības aprūpes finansēšanas likums, kas iedzīvotājiem nozīmēs jaunu sistēmu, proti, medicīnas pakalpojumu saņēmējus dalīs nodokļu maksātājos un nemaksātājos.
Veselības ministrija likumprojektu publiskai apspriešanai pirmo reizi piedāvāja vasarā. Kaut gan sākotnēji tika domāts, ka to izdosies apstiprināt vien nākamgad, šobrīd atlicis likumprojektu atbalstīt galīgajā lasījumā, par to Saeimā paredzēts lemt ceturtdien, 14. decembrī. Vēl joprojām viens no galvenajiem Veselības ministrijas argumentiem ir pārliecība, ka sistēma palīdzēs augt godīgo nodokļu maksātāju skaitam.
Jaunā sistēma paredz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību sadalīt divos grozos – pilnajā un minimālajā. Ikvienam garantēts minimālais veselības pakalpojumu grozs, kas ir valsts apmaksāts medicīniskās palīdzības minimums. Savukārt, „pilno grozu” saņems tie, kam piešķirta veselības apdrošināšana. Jaunās sistēmas pamatideja – medicīnas pakalpojumus saistīt ar katra iedzīvotāja sociālajām iemaksām. Ja persona neietilpst nevienā no iemaksām atbrīvotajā grupā vai sociālo nodokli nemaksā, „pilno grozu” varēs saņemt, tikai veicot speciālās veselības apdrošināšanas iemaksas. Nākamgad tām jāveido 1% no minimālās algas summas (4,30 eiro), bet nākamo divu gadu laikā tām jāpieaug līdz 5% (21,40 eiro).
Visu rakstu lasiet 12. decembra numurā.
